Francijas Konstitūcija

Francijas Konstitūcija (la Constitution de la France) - 1791. gada 3. septembrī pieņemta pirmā Francijas konstitūcija, ko pieņēma Francijas Nacionālā sapulce. Tās pamatā bija tautas suverenitātes un varas dalīšanas teorija.

Sastāvēja no preambulas un 7 nodaļām. Preambula paredzēja kārtu, titulu ordeņu atšķirības zīmju, privilēģiju un izņēmumu pēc sociālās piederības, muižu, no viduslaikiem nākušo korporāciju (cunfte, ģilde u.c.) u.tml. feodālo institūtu likvidācija. 1. nodaļu veidoja Cilvēka un pilsoņu tiesību deklarācijas paplašināta redakcija, 2. nodaļu veidoja valsts teritoriāli administratīvā iekārta (valsts tika sadalīta 83 departamentos, kas iedalījās distriktos, kas savukārt iedalījās kantonos), 3. nodaļa ietvēra nācijas suverenitātes deklarāciju un varas dalīšanas mehānismu (likumdevēja vara paredzēta vēlētai divpalātu Nacionālajai sapulcei, izpildvara - karalim, tiesu vara - vēlētiem tiesnešiem, atrunāta vēlēšanu kārtība, likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas īstenošana), 4. nodaļa ietvēra jautājumus par valsts bruņotajiem spēkiem, 5. nodaļa noteica nodokļu kārtību, 6. nodaļa ietvēra ārpolitikas vadlīnijas, 7. nodaļa ietvēra Francijas koloniju statusu (un to, ka Konstitūcija nav spēkā kolonijās).

Skat. arī:

• Oktroētā harta
• Francijas Harta
• Pirmās Republikas konstitūcija
• Otrās Republikas konstitūcija
• Otrās Impērijas konstitūcija
• Trešās Republikas konstitūcija
• Ceturtās Republikas konstitūcija

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 191. lpp.