Tituls
No ''Vēsture''
Tituls (no lat. titulus - "goda nosaukums"; an. title, vc. Titel, kr. титул) - atkarībā no konteksta:
- 1. Atsevišķa sadaļa kodeksos vai likumos.
- 2. Mantots vai saņemts par nopelniem goda nosaukums, kas tā īpašniekam piešķir noteiktu statusu sociālajā hierarhijā.
- 3. Dižciltīgo statusa apzīmējums aristokrātijas hierarhijā. Piemēram, Eiropā augšupejošā secībā: ševaljē, bannerets, džentrijs, baronets, barons, vikonts, grāfs, marķīzs, firsts, hercogs, erchercogs, karalis, imperators u.tml. Pie laulībām sievai bija tiesības uz vīra tituliem, saglabājot savus, savukārt vīrs sievas titulus nevarēja pārņemt citādi kā ar monarha diplomu (parasti šī procedūra tika veikta, ja konkrētajā dzimtā vairs nebija vīriešu dzimtes pēcnācēju, lai tituls nezustu).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 162. lpp.