Dagrons Žilbērs

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Žilbērs Dagrons (Gilbert Dagron, 1932-2015) - vēsturnieks bizantists, Francijas universitātes (le Collège de France) profesors (1975-2001), Rakstu un augstās literatūras akadēmijas (Académie des Inscriptions et Belles-Lettres) loceklis, daudzu akadēmiju goda loceklis un augstskolu goda profesors.

Dienējis armijā, koloniālajos spēkos Alžīrā - divus gadus SAS virsnieks administratīvajā dienestā. 1956. gadā absolvējis Augstāko pedagoģijas skolu (École Normale Supérieure), kā klasiskās literatūras bakalaurs. Parīzes čempions paukošanā. 1956.-1957. gados strādāja par skolotāju Lanā. Kopš 1960. gada ierēdnis Francijas Ārlietu ministrijā, 1962.-1964. gados kultūras atašejs Francijas vēstniecībā Maskavā. 1964. gadā Novgorodskā cieta smagā autokatastrofā, izdzivoja, taču visu atlikušo mūžu kliboja un juta citas veselības problēmas. Pola Lemerla (Paul Lemerle) skolnieks. Publicēties sāka tikai 36 gadu vecumā. No 1969. gada viduslaiku vēstures pasniedzējs Sorbonnā. 1972. gadā saņēmis Dr.phil. grādu. 1974. gadā iznāca viņa pirmā monogrāfija "Kādas galvaspilsētas dzimšana: Konstantinopole un tās maģistrāti laikā no 330. līdz 451. gadam", kas viņu uzreiz ierindoja vadošo Eiropas bizantistu plejādē. No 1975. gada viduslaiku vēstures profesors Francijas universitātē. 1984. gadā iznāca viņa otrā grāmata "Iedomātā Konstantinopole". Kopš 1994. gada Rakstu un augstās literatūras akadēmijas ordinētais loceklis. 1996. gadā nāca klajā viņa trešā lielā monogrāfija "Imperators un priesteris. Eseja par "ķeizarpriesterību" Bizantijā". 1997.-2000. gados Francijas universitātes administrators, profesoru kolēģijas prezidents, no 2003. gada Rakstu un augstās literatūras akadēmijas prezidents. Akadēmiskie pienākumi tomēr nekavēja Dagronu būt unikāli ražīgam un daudzpusīgam savos pētījumos, 2007. gadā iznāca viņa grāmata "Aprakstīt un zīmēt. Eseja par ikonu portretismu", 2010. gadā - kopdarbs "Ebreji un kristieši Bizantiskajos austrumos", bet 2011. gadā monogrāfija "Konstantinopoles hipodroms: spēles, ļaudis un politika". Savu ciklopisko darbu "Par bizantiešu galma ceremoniālu" metrs iznākam nesagaidīja. Mūža nogalē tika vienprātīgi atzīts par dižāko Bizantijas speciālistu zinātnē.

Bibliogrāfija:

  • Naissance d’une capitale. Constantinople et ses institutions de 330 à 451 (Bibliothèque byzantine) - Presses universitaires de France: Paris, 1974, 578 p.
  • Leçon inaugurale au Collège de France, 30 janvier 1976. - Paris, 1976.
  • Ed., Vie et miracle de sainte Thècle, texte grec, traduction et commentaire. - Subsidia Hagiographica: Bruxelles, 1978, 456 p.
  • Ed., avec P. Lemerle et S. Cirkovic, Archives de l’Athos. Tome II : Actes de saint Pantéléèmôn - Paris, 1982, 238 p.
  • La romanité chrétienne en Orient : héritages et mutations. - Variorum Reprints: Londres, 1984, 330 p.
  • Constantinople imaginaire. Études sur le recueil des Patria (Bibliothèque byzantine) - Paris, 1984, 358 p. Prix Diane-Potier-Boès 1985
  • Ed., Le traité sur la guérilla de l’empereur Nicéphore Phocas (963—969) - Paris, 1986, 358 p.
  • Ed., avec D. Feissel, Inscriptions de Cilicie, Paris, Travaux et mémoires du Centre de recherche, d’histoire et de civilisation byzantines, 1987, 297 p.
  • Le christianisme byzantin du VIIe au milieu du XIe siècle // Histoire du christianisme. Tome 4, Paris, Desclée de Brouwer, 1993, pp. 7-371.
  • Empereur et prêtre. Étude sur le «césaropapisme» byzantin. - Gallimard: Paris, 1996, 435 p.
  • Ed., avec J. Beaucamp, La transmission du patrimoine. Byzance et l’aire méditerranéenne. - Travaux et mémoires du Centre de recherche, d’histoire et de civilisation byzantines, Paris, 1998.
  • L’organisation et le déroulement des courses d’après le Livre des cérémonies. // Travaux et mémoires du Centre de recherche, d’histoire et de civilisation byzantine, Paris, 2000, pp. 1-200.
  • Décrire et peindre. Essai sur le portrait iconique. - Gallimard: Paris, 2007, 298 p.
  • L’hippodrome de Constantinople. - Gallimard: Paris, 2011, 448 p.

Literatūra par šo tēmu

  • Жильбер Дагрон. Император и священник. Этюд о византийском "цезарепапизме". - Филологический факультет СПбГУ: СПб, 2010. ISBN 978-5-8465-1044-9, 978-5-98187-627-1

Resursi internetā par šo tēmu