Osroena
Osroenas valsts jeb Edesas valsts (no sgr. Ὀσροήνη, an. kingdom of Osroene, vc. Königreich Osrhoene, kr. Осроена, Эдесское царство) – neliela valsts laikā no 132. g. p.m.ē. līdz 244. gadam, Mezopotāmijas ziemeļrietumos Eifratas upes baseinā. Galvaspilsēta Edesa (sgr. Έδεσσα). Izveidojās 132. g. p.m.ē., sabrūkot Seleikīdu impērijai. Kā jau nelielai valstij, tās suverenitāte bija visai nosacīta. Laika gaitā tai nācās kļūt par Partas valsts vasaļvalsti, pēc tam partiešu dominanti nomainīja Lielā Armēnija, tad Senā Roma (216. gadā zaudēja valsts statusu un kļuva par Romas provinci, bet 242. gadā atguva vasaļvalsts statusu) un Sasanīdu impērija. Valdnieks Abgars VIII (valda 177-212) pieņēma kristietību un tā kļuva par Edesas valsts oficiālo reliģiju, bet Edasa – par vienu no lielākajiem agrīnās kristietības centriem. 244. gadā Romas imperators Filips Arābs atsacījās no Romas ietekmes sfēras Mezopotāmijā, ko sev pievienoja, ieskaitot Osroenu, Sasanīdu impērija.
Literatūra par šo tēmu
- Andreas Luther. Elias von Nisibis und die Chronologie der edessenischen Könige. // Klio 81 (1999), S. 180–198.
- Andreas Luther. Die ersten Könige von Osrhoene. // Klio 81 (1999), S. 437–454.
- Andreas Luther. Nordmesopotamien und Rom. Untersuchungen zur Geschichte der Königreiche Osrhoene und Hatra (ca. 130 v. Chr. bis ca. 250 n. Chr.) - Habil.-Schrift: FU Berlin, 2000
