Hāgas konvencijas

Hāgas konvencijas - daudzpusējas starptautiskas vienošanās par kara likumiem un paražām, neitrālo valstu tiesībām un pienākumiem, starptautisku strīdu risināšanu miera ceļā. Izstrādātas un pieņemtas starptautiskās miera konferencēs Hāgā 1899. un 1907. gadā.
Hāgas 1. konferencē 1899. gada maijā-jūlijā piedalījās 27 valstu pārstāvji, pieņēma 3 konvencijas un 3 deklarācijas.
Hāgas 2. konferencē 1907. gada jūnijā-oktobrī piedalījās 44 valstu pārstāvji, kas revidēja iepriekšējās konferences (1899) 3 konvencijas un pieņēma 10 jaunas konvencijas, kopā 13:

• 1. par starptautisku strīdu izšķiršanu pārrunu ceļā (starpniecība, starptautiska izmeklēšanas komisija, starptautiska šķīrējtiesa utt.).
• 2. par spēka lietošanas ierobežojumiem gadījumos, kad jāpiedzen parādi, kas izriet no līgumiem.
• 3. par karadarbības sākšanu.
• 4. par sauszemes kara likumiem un paražām.
• 5. par neitrālo valstu un personu tiesībām un pienākumiem sauszemes karā.
• 6. par ienaidnieka tirdzniecības kuģu statusu, sākoties karadarbībai.
• 7. par civilo kuģu pārveidošanu par karakuģiem.
• 8. par zemūdens kontaktmīnu pielietošanu.
• 9. par apšaudi no karakuģiem.
• 10. par 1864. gada Ženēvas konvencijas principu piemērošanu jūras karā.
• 11. par ierobežojumiem un tiesībām aizturēt kuģus jūras kara laikā.
• 12. par starptautiskas prīžu tiesas dibināšanu (nestājās spēkā).
• 13. par neitrālo valstu pienākumiem un tiesībām jūras kara laikā.

Hāgas konvnciju normas tika tālāk pārstrādātas un piemērotas jaunajiem apstākļiem 1949. gada Ženēvas konvencijās.