Holopi

Holopi (kr. холопы) - nebrīvie iedzīvotāju senkrievu zemēs un Krievijas caristē 9.-18. gs., kalpu kategorija, tiesību ziņā pielīdzināmi vergiem.

Par holopiem tika padarīti karagūstekņi, parādkalpi, kā arī tie kalpi, kas apprecējās ar holopu. Līdz 15. gs. holopi veidoja saimes ļaužu lielāko daļu, galvenokārt bija nodarbināti senjoru saimniecībās militārā un administratīvā dienestā. 16. gs. beigās lielāko tiesu bija dienesta ļaudis. 17. gs. sāka iegūt lietošanā zemi un maksāt nodevas, bet 1722. gadā tika pielīdzināti dzimtcilvēkiem.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 27.-28. lpp.

---

• Ключевский В. О., Подушная подать и отмена холопства в России. / Соч., т. 7, - Москва, 1959
• Яковлев А., Холопство и холопы в Московском государстве XVII в., т. 1, - Москва-Ленинград, 1943
• Панеях В. М., Кабальное холопство на Руси aXVI в., Ленинград, 1967
• Панеях В. М., Холопство в XVI - начале XVII в., Ленинград, 1975
• Колычева Е. И., Холопство и крепостничество (конец XV-XVI в.) - Москва, 1971
• Зимин А. А., Холопы на Руси. - Москва, 1973.

Resursi internetā par šo tēmu

• Значение слова "Холопы" в Большой Советской Энциклопедии