Kalendārs

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Romiešu kalendārs (an. Menologium Rusticum Colotianum). Uz katras šķautnes 3 mēneši, ar Zodiaka zīmi, mēneša nosaukumu un dienu skaitu, mēneša aizgādni dievību, lauksaimniecības darbiem optimālo laiku, kā arī dienas un nakts garumu, svarīgākajiem svētkiem.

Kalendārs (an. calendar, vc. Kalender, fr. calendrier, kr. календарь; no lat. calendarium) - laika periodizācijas sistēma, pamatojoties uz debesu ķermeņu kustības periodiskumu (attiecīgi, konkrētā kalendāra pamatā var būt Saules, Mēness vai zvaigžņu kustības ritmi). Parādās līdz ar pirmajām civilizācijām, lielāko tiesu katrā savs. Eiropā kopš 45. gadā p.m.ē. izmantoja t.s. Jūlija kalendāru, kā arī vairākas gadu skaitīšanas sistēmas "kopš pasaules radīšanas".

1582. gadā pāvests Gregors XIII uzdeva precizēt jau novecojušo Jūlija kalendāru, lai novērstu kalendārā gada atpalikšanu no astronomiskā saules gada. Rezultātā tika izveidots t.s. Gregora kalendāru, kuru uzreiz pieņēma katoļu, vēlāk arī protestandu un dažās pareizticīgo zemēs.

Jūlija kalendāru lietoja Krievijas impērijā līdz 1918. gadam (Pareizticīgo Baznīca to lieto vēl joprojām), attiecīgi, literatūrā norādot kādu datējumu, kas attiecas uz notikumiem Krievijā, to norāda gan pēc Gregora kalendāra (p.j.st. - pēc jaunā stila), gan pēc Jūlija (p.v.st. - pēc vecā stila). Lai zinātu, kādam Gregora kalendāra datumam atbilst avotā minētais Jūlija kalendāra datums, notikumiem no 1800. līdz 1900. gadam jāpieskaita 12 dienas, bet notikumiem pēc 1900 gada - 13. dienas (1900. gadā janvāri un februāri vēl skaita pie iepriekšējā gs., bet sākot ar maru - nākošā).

Skat. arī: Kalendāra nemieri

Resursi internetā par šo tēmu