Kaupo

Kaupo (lat. Kaupo) - Turaidas līvu vadonis, vēlāk zemes kungs un Rīgas bīskapa vasalis, viens no pirmajiem cilšu vadoņiem Austrumbaltijā, kurš kristījās kļuva par atbalstu Austrumbaltijas kristianizācijā.

Nav īsti zināms, kurā brīdī Kaupo ir pieņēmis kristietību un vai tā kaut kādā veidā bijusi viņa paša personīgā pārliecība, bet viņš uzskatāms par līdzdalībnieku ļoti daudzos kristianizācijas politiskajos un militārajos pasākumos. Ļoti iespējams, ņemot vērā Kaupo dalību līvu vecāko sagūstīšanā, viņš piedalījies arī Rīgas vietas ierādīšanā, sniedza palīdzību Rīgas pilsētai kuršu uzbrukuma laikā 1210. gadā, aktīvi piedalījies organizētajos pretuzbrukumos zemgaļiem un senigauņiem, pildījis starpnieka lomu starp krustnešiem un līviem un letgaļiem pēc Autīnes pretuzbrukuma utt. 1203. gadā vasarā Kaupo kopā ar Daugavgrīvas klostera abatu Teoderihu devās ceļojumā uz Romu, kur pāvests Innocents III pieņēmis viņu audiencē, kā arī apstiprinājis Kaupo dižciltību un dzimtas vārdu (Lyvo), kā arī piešķīris ģerboni, kurā attēlotas trīs zelta lilijas purpursarkanā laukā.

Kritis 1217. gada 22. septembrī Svētā Matīsa dienas kaujā krusta karā pret Sakalas senigauņiem. Kaupo nāves apraksts Indriķa hronikā parāda savdabīgu sintēzi – viņa nāve parādīta, izmantojot bībeliskas analoģijas, bet apbedīts viņš tiek pēc pagānu paražām : “[..] Kaupo, kam ar šķēpu bija caurdurti abi sāni, ticīgie atcerējās tā Kunga ciešanas, saņēma tā Kunga miesas sakramentus un, patiesi atzīdams kristīgo ticību, izlaida garu. [..] Viņa miesa tika sadedzināta, kauli atvesti uz Līvzemi un apglabāti Kubeselē.”

Skat. arī: Līveni, Ungerni-Šternbergi