Komisārs

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Komisārs (no viduslat. commissarius - "pilnvarotais"; angl. commisary, fr. commissaire, kr. коммисар) - amatpersona, izpildkomisijas loceklis vai pilnvarotais, kurai uzdots izpildīt kādu uzdevumu vai funkciju, piešķirot to veikšanai atbilstošu personisko varu. Atkarībā no konteksta:

  • 1. Karaļa pārstāvis Rietumeiropā viduslaikos, kurš karaļa prombūtnē pildīja kārtu pārstāvniecības sapulces priekšsēdētāja funkcijas.
  • 2. Augstākais ierēdnis īpašiem uzdevumiem Lielbritānijā dažādos administratīvajos departamentos pēc 1847. gada.
  • 3. Ar militāru varu apveltīts valdības ierēdnis armijā kara laikā Francijā un vācu valstīs XVII-XVIII gs., kura pārraudzībā bija arī tam pakļautās armijas kontrolētie civiliedzīvotāji.
  • 4. Apustuliskais komisārs kā pāvesta pilnvarots ierēdnis.
  • 5. Valsts ierēdņi Krievijas impērijā, kuri Senāta pilnvaroti uzraudzīt kroņa rūpnīcas, raktuves u.tml. Ierēdņi Krievijā, kurus Pagaidu valdība 1917. gadā uzticēja guberņu (guberņas komisārs - губернский комиссар) un apriņķu (apriņķa komisārs - уездный комиссар) pārvaldi. KPFSR un vēlāk PSRS: 1) valdības - Tautas komisāru padomes - loceklis, "tautas komisārs" (ministrs) līdz 1946. gada martam; 2) valdības pilnvarotais komandējošā sastāva politiskais kontrolētājs Sarkanajā armijā daļās līdz 1942. gadam; 3) militāri politiskais darbinieks armijā no 1935. līdz 1942. gadam (bataljona komisārs, vecākais bataljona komisārs, pulka komisārs, divīzijas komisārs, korpusa komisārs, armijas otrā un pirmā ranga komisārs); augsta ranga milicijas virsnieks, milicijas komisārs no 1943. līdz 1973. gadam; kara komisariāta vadītājs.
  • 6. Jaunākajos laikos īpašām pilnvarām apveltīts policijas virsnieks vairākās valstīs Rietumeiropā.

Skat. arī: komisariāts

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 97. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Komisārs&oldid=54411"