Kvēkeri

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kvēkeri jeb kveikeri (an. quakers, vc. Quäkertum, kr. квакеры) - XVII gs. Anglijā izveidojusies protestantisma sekta, kurai nav ne sakramentu, ne ordinētu mācītāju. Dibinātājs kāds Džordžs Fokss (1624-1691). Mūsdienu pašnosaukumā "Draugu reliģiskā sabiedrība" (an. Religious Society of Friends), iesaukta par "kvēkeriem" jeb "trīcekļiem" (no an. to quake - ”drebēt”), jo dievkalpojumu laikā reliģiskās ekstāzes pārņemtie ticīgie piedzīvojot transa lēkmes, kuru ārējās pazīmes ir līdzīgas epilepsijas izpausmēm: locekļu raustīšanās, līdzsvara zudums t.tml. Savā radikālismā apšaubīja pastāvošo protestantisko Baznīcu viedokli, noraidīja rituālus un ceremonijas, greznību, un apgalvoja, ka viņus vadot iekšēja balss, nevis svētību pārmatojuši garīdznieki, aktīvi vērsās pret visu, kas nesaskanēja ar viņu reliģisko pārliecību. Kveikeri tiecās atgriezties pie agrīnās kristietības savā izpratnē, buzskatot, ka dievišķa atklāsme, kas iedvesmoja ticīgos senatnē, var iedvesmot arī mūsdienās dzīvojošos cilvēkus. Uz dievkalpojumu sanāca savās telpās , kur sēdēja un gaidīja, vai kādu klātesošo pārņems Dieva Gara skubinājums krist transā un sākt sludināt. Laika gaitā kvēkeru kustība sašķēlās, un tajā izveidojās vairāki novirzieni.

Visai liela loma kvēkeriem bija Ziemeļamerikas vēsturē, kur kvēkers sers Viljams Penns (1644-1718) saņēma no karaļa plašu teritoriju, kurā karaļa izdota harta deva Pennam gandrīz neierobežotu varu. Par godu sera Viljama tēva admirāļa Penna piemiņai, jaunā kolonija tika nosaukta par Pensilvāniju jeb ”Penna mežu zemi”. Nepilnu jūdzi no Šakamaksonas, īstenojot Penna plānu, tika dibināta jauna apmetne, ko viņš nosauca par Filadelfiju (tas nozīmē ”brālīga mīlestība”), un turp devās kvēkeri no Anglijas un Ziemeļīrijas, kur tiem bija nācies nemitīgi konfliktēt ar citiem protestantiem. 1756. gadā kvēkeri zaudēja politisko un tiesu varu kolonijā, taču to ietekme jūtama arī mūsdienās.

Literatūra par šo tēmu

  • Reay B. The Quakers and the English Revolution. — London, 1985.
  • Bacon, Margaret Hope. The Quiet Rebels: The Story of the Quakers in America. - Pendle Hill Publications., 2000, p. 249. ISBN 978-0-87574-935-8
  • Burnet G.B., Story of Quakerism in Scotland - The Lutterworth Press: Cabridge, 2007. ISBN 978-0-7188-9176-3
  • Crothers A. Glenn. Quakers Living in the Lion's Mouth: The Society of Friends in Northern Virginia, 1730–1865. - University Press of Florida: Gainesville, FL, 2012
  • Vlach, John Michael. "Quaker Tradition and the Paintings of Edward Hicks: A Strategy for the Study of Folk Art," // Journal of American Folklore, Vol. 94, 1981
  • Dandelion P., A Sociological Analysis of the Theology of Quakers: The Silent Revolution. - Edwin Mellen Press: New York, Ontario & Lampeter, 1996

  • Claus Bernet: Quäker aus Politik, Wissenschaft und Kunst. – 20. Jahrhundert. Ein biographisches Lexikon. - Bautz, Nordhausen, 2007, ISBN 3-88309-398-X
  • Sünne Juterczenka: Über Gott und die Welt: Endzeitvisionen, Reformdebatten und die europäische Quäkermission in der Frühen Neuzeit. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 2008, ISBN 978-3-525-35458-2

  • Покровский А.И. Квакеры // Христианство: Словарь в 3 тт. Т.1. — М.: БРЭ, 1993. Стр. 720.
  • Пучков П.И. Квакеры // Народы и религии мира: Энциклопедия. — М.: БРЭ, 1999. — С. 749.
  • Павлова Т.А. Квакерское движение в Англии (вторая половина XVII — начало XVIII в. // Религии мира. История и современность. - М.: Наука, 1982. - С. 186-190.

Resursi internetā par šo tēmu