Latvijas Komunistiskā partija

Latvijas Komunistiskā partija (LKP), arī Latvijas Komunistiskā boļševiku partija (LK(b)P) - radikāli marksistiska politiskā partija XX gs. Latvijas teritorijā, valdošā partija Latvijas SPR un Latvijas PSR, izveidota Latvijas sociāldemokrātijas VI kongresā (01.-06.03.1919.), pārdēvējot partiju.

Partijas hierarhijas augšgalā bija LKP Centrālā Komiteja (CK), ko vadīja CK birojs. Republikāniskās pakļautības pilsētās darbojās pilsētu partijas komitejas, lauku rajonos - rajonu partijas komitejas, bet struktūras pamatvienības bija partijas pirmorganizācijas uzņēmumos. Partijas preses izdevums — laikraksts "Cīņa". Dibināta LSDSP (Latviešu Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija) I kongresā 1904. gadā. 1906. gadā kļuva par KSDSP autonomu organizāciju - LSD (Latvijas Sociāldemokrātija). 1919. gadā pieņēma nosaukumu Latvijas Komunistiskā partija. Laikā no 1920. līdz 1940. gadam Latvijas Republikā darbojās nelegāli. 1928. gadā partija uz neilgu laiku legalizējās kā Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija.

1940. gadā partija tika iekļauta VK(b)P sastāvā kā tās struktūrvienība un pārdēvēta par LK(b)P, taču 1952. gadā atguva iepriekšējo nosaukumu. Strukturālas izmaiņas partijā notika arī 1962. gadā, kad LKP rajonu komiteju vietā izveidoja zonālās rūpnieciskās ražošanas partijas komitejas un kolhozu un padomju saimniecību ražošanas pārvalžu partijas komitejas, kas pastāvēja līdz 1964. gadam. 1967. gadā Latvijas Komunistiskās partijas biedru un biedru kandidātu skaits bija aptuveni 107 000, bet 1988. gadā Latvijas Komunistiskās partijas biedru un biedru kandidātu skaits bija aptuveni 182 000.

1990. gada 11. janvārī, kad no Latvijas PSR Konstitūcijas toreizējā LPSR Augstākā Padome izslēdza pantu par kompartijas vadošo lomu sabiedrībā, pielīdzinot to tiesībās citām partijām un sabiedriskajām organizācijām. LPSR Augstākās padomes vēlēšanās LKP CK iestājās par LPSR suverenitāti PSRS sastāvā. LKP 25. Kongresā 1990. gada 6.-7. aprīlī LKP sašķēlās un A.Rubiks tika ievēlēts par tās kompartijas daļas priekšsēdētāju, kas saglabāja uzticību PSKP. Drīz pēc tam – 14. aprīlī izveidojās Latvijas neatkarīgā komunistiskā partija (LNKP, kas vēlāk pievienojās LSDSP), kas deklarēja mērķi atjaunot neatkarīgu Latvijas valsti ārpus PSRS. Pat vērā ņemamas iniciatīvas, ja tās nāca no komunistiskās partijas puses - LPSR AP vēlēšanās partija zaudēja savas pozīcijas. 1991. gada augustā partijas darbība tika apturēta un septembrī LKP tika aizliegta. Oktobrī ar tiesas spriedumu tika aizliegts partijas laikraksts "Cīņa". Personām, kas darbojās LKP pēc 1991. gada 13. janvāra, tika aizliegts kandidēt Latvijas pašvaldību un Saeimas vēlēšanās (nepilsoņiem - naturalizēties).

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Komunistiskā partija 1919. gadā. Dokumenti un materiāli. - Rīga, 1958.
• Gore I. Nepateiktais par LKP 1940. gada jūnijā un jūlijā // Liesma. - 1991. - Nr. 8. - 10.-12. lpp.; Nr. 9. - 16.-18. lpp.; Nr. 10. - 18.-20. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Dokumenti pie šķirkļa Latvijas Komunistiskā partija - historia.lv
• AP 24.08.1991. sēdes par LKP darbības apturēšanu stenogramma.
• AP 24.08.1991. lēmums par LKP darbības apturēšanu.
• AP 10.09.1991. sēdes par LKP darbības izbeigšanu stenogramma.
• AP 10.09.1991. lēmums par LKP darbības izbeigšanu.
• Latvijas Komunistiskā partija - www.askmore.net/lv/LKP
• Izvilkums no Latvijas kompartijas Centrālās komitejas 1991.gada 14.janvāra X plēnuma materiāliem
• Daina Bleiere. Vēstures avoti par nacionālkomunismu Latvijā – kritisks skatījums. (History Sources on National Communism in Latvia – A Critical View) // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 2017., Nr.1(102)