Laterāna līgumi

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Laterāna līgumi (vāc. Lateranverträge, kr. Латеранские соглашения) - trīs līgumi, kas noslēgti 1929. gada 11. februārī Laterāna pilī, Pija XI pontifikāta laikā, starp Itālijas karalistes valdību un Svēto Krēslu, un izbeidza gandrīz sešdesmit gadus ilgušo konfliktu:

  • 1) Politiskais izlīgums (it. Trattato fra la Santa Sede e l'Italia), ar kuru Itālija atzina Svētā Krēsla suverenitāti [[Vatikāna pilsētvalsts|Vatikāna teritorijā], bet katolicismu par vienīgo oficiālo reliģiju; savukārt Svētais Krēsls atzina Itālijas karalisti ar Savojas dinastiju un Romu kā tās galvaspilsētu.
  • 2) Konkordāts (it. Concordato fra la S.S. e l'Italia), kurš noteica attiecības starp valsti un Baznīcu Itālijā; baznīcā noslēgta laulība tika atzīta par valsts juridisko aktu, ticības mācība tika ieviesta kā obligātās pamatizglītības procesa daļa visās valsts skolās, kardināliem tika piešķirtas tādas pašas privilēģijas kā karaliskās ģimenes locekļiem.
  • 3) Finansiāla Konvencija (it. Convenzione finanziaria) noteica, ka Itālija kompensācijās par ar īpašumu zaudējumiem 1870. gadā izmaksā Svētajam Krēslam 750 000 000 liru skaidrā naudā, bez tam dāvina Itālijas valsts 5% obligācijas 1 000 000 000 liru vērtībā.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 275. lpp.

  • Riccards Michael. Vicars of Christ: Popes, Power, and Politics in the Modern World. - Crossroad: New York, 1998. ISBN 082451694X
  • Zuccotti Susan. Under His Very Windows: The Vatican and the Holocaust in Italy. - Yale University Press: New Haven, 2002. ISBN 0300093101

  • Ковальский Н. А., Католицизм и дипломатия. - Москва, 1969

Resursi internetā par šo tēmu