Latvju Kareivju Nacionālā savienība

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Latvju Kareivju Nacionālā savienība (LKNS) - labēji noskaņoto Krievijas impērijas armijas latviešu virsnieku organizācija 1917.-1918. gados. Izveidota 1917. gada 5. augustā (p.v.st.) kā pretstats lielinieciskajam Iskolastrelam, un kurā lielāko tiesu apvienojās nacionāli noskaņotie latviešu virsnieku un inteliģences pārstāvji, bet ierindas strēlnieki tajā bija mazākumā. Savienības mērķis bija Iskolastrela likvidēšana, pilsoniski demokrātiskas iekārtas izveide Baltijā un sakaru uzturēšana ar latviešu karavīriem krievu daļās.

1918. gada augustā pēc bijušā latviešu 1. strēlnieku brigādes štabskapitana Gustava Grīnberga iniciatīvas LKNS sāka nelegāli apzināt biedrus un tai simpatizējošos Latvijā esošos un neapcietinātos bijušo latviešu strēlnieku virsniekus un apakšvirsniekus. Reģistrācija norisa nelegāli Rīgā, sākumā Rīgas Latviešu biedrības telpās, bet vēlāk, sākot ar novembri, Annas ielā 1. Reģistrētie uzturējās savās dzīvesvietās, un bija gatavi vajadzības gadījumā mobilizēties vienībās. Taču tas viss norisa nelegāli. Decembra sākumā bija reģistrēti vairāk nekā 400 nacionāli noskaņoti latviešu virsnieki un instruktori, no kuriem izveidoja vienu no pirmajām Latvijas Pagaidu valdības bruņotos spēku latviešu daļām, instruktoru rezervi.

Literatūra par šo tēmu

  • Aleksandrs Fiļuškins. Latvju kareivju nacionālā savienība - suverēnas Latvijas valsts idejas propagandētāja 1917. gadā. // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. - Latvijas Kara muzejs: Rīga, 2003. - 288 lpp. ISBN 9984-643-61-1