Latvijas un KSFPR miera līgums

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums (kr. Мирный договор между Латвией и Советской Россией) - noslēgts 1920. gada 11. augustā. Sastāvēja no preambulas un 23 pantiem.

1. pantā tika apstiprināts, ka karastāvoklis pārtraukts. 2. pantā KSFPR "bez ierunām" atzina Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti, atsakoties no visām tiesībām, kādas bijušas Krievijas impērijai attiecībā uz šo teritoriju. Latvija tika atbrīvota no atbildības par bijušās impērijas parādiem. 3. pantā tika noteikts, ka "Valsts robeža starp Latviju un Krieviju iet: No Igaunijas robežas starp Babinas un Vimorskas ciemiem, caur Vimorskas ciemu, pa Glubicas upi, caur Vaškovu, tālāk pa Opočnas upīti un Opočkas un Vjadas upēm līdz Dubiņinai, no kurienes visīsākā taisnā līnijā pāriet uz Kuhvas upi, tālāk pa Kuhvas upi un tās pieteku Pelegas upi līdz Umernišiem, no kurienes taisnā līnijā uz Utrojas upi līdz Kailovas uzraksta "v" burtam, pa Utrojas upi līdz tās līkumam pie Mazās Meļņicas, no turienes taisnā līnijā uz Ļšas upes līkumu, kurš atrodas divas verstes uz ziemeļiem no uzraksta "Starina", tālāk pa Ļšas upi un Ludzas, Rēzeknes un Daugavpils apriņķu administratīvo robežu ar Opočkas, Sebežas un Drisas apriņķiem līdz Pazinai uz Osuņicas upes, tālāk taisnā līnijā caur Beloje ezeru, Čornoje ezeru, caur ezeru, kas atrodas starp Vasiļevu un Mosiškiem, caur folverku Saveikiem uz upītes grīvu, kura ietek Daugavā starp Koskovciem un Novoje Selo, tālāk pa Daugavu līdz folverkai Šafranovai." Līgumam pievienota karte ar atzīmētu robežas līniju. Nākamie līguma panti noteica abu valstu saistības, lai garantētu vienas puses neiejaukšanos otras puses iekšējās lietās, prasību un pretprasību noregulēšanas kārtību un veidus, karagūstekņu apmaiņu, no Latvijas uz Krieviju izvesto vērtību atdošanu, diplomātisko sakaru nodibināšanu. 8. pants noteica, ka "personas, kuras šī līguma ratifikācijas dienā dzīvo Latvijas robežās, kā arī Krievijā dzīvojošie bēgļi, kuri paši vai kuru vecāki līdz 1914. gada 1 augustam bijuši pierakstīti pie pilsētu, lauku vai kārtu sabiedrībām uz teritorijas, kura tagad veido Latvijas valsti, top atzīti par Latvijas pilsoņiem." Latvijas Republikas Satversmes Sapulce līgumu ratificēja 1920. gada 2. septembrī, KSFPR Tautas komisāru padome to ratificēja 1920. gada 4. oktobrī.

Līgums tika lauzts 1940. gada jūnijā, PSRS iejaucoties Latvijas valsts iekārtā, okupējot Latviju un anektējot.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 198.-200. lpp. ISBN 9984-00-395-7

Resursi internetā par šo tēmu