Nome

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Nome jeb noms (no sengr. νόμος – nomós, "apgabals"; ēģipt. sepat, angl. nome, vāc. Gau, kr. ном) - sākotnēji zemkopju kopienu apvienība ap lokālo irigācijas sistēmu, izveidojās IV g.tk.p.m.ē., vēlāk administratīvi teritoriāla vienība Senajā Ēģiptē, viens Nīlas upes un tās apdzīvojamo krastu iecirknis. Nomi pārvaldīja faraona vietvaldis - nomarhs. Katrai nomei bija savs politiskais un reliģiskais centrs, karaspēks, ģerbonis, un dievība aizbildnis. Skaits mainījās, atkarībā no politiskajiem apstākļiem. Senās valsts laika (~2800.-2250. g.p.m.ē.) avotos uzskaitītas 37 nomes (Augšēģiptē - 22, Lejasēģiptē - 15). Jaunās valsts laikā (1580.-1070. g.p.m.ē.) nostiprinājās kanoniskais nomu skaits: 42 (atbilstoši 42 dieviem Ozīrisa tiesā) - 20 nomes Lejasēģiptē un 22 nomes Augšēģiptē. Ptolemaju dinastijas laikā dažām nomēm tika mainīts nosaukumi un tradicionālās nomes pārstāja atbilst valsts jaunajam dalījumam pilsētu administratīvos apgabalos.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 68. lpp.

  • Alan K. Bowman. Egypt After the Pharaohs. - Oxford University Press, 1990

  • Martin-Pardey E. Untersuchungen zur ägyptischen Provinzialverwaltung bis zum Ende des Alten Reiches. - Hildesheim, 1976
  • Helck W. Die altägyptische Gaue. - Wiesbaden, 1974
  • Gomaà F. Die Besiedlung Ägyptens während des Mittleren Reiches. - Wiesbaden, 1986
  • Hans-Christian Dirscherl. Der Gaustratege im römischen Ägypten. Seine Aufgaben am Beispiel des Archiv-, Finanz- und Bodenwesens und der Liturgien. Entstehung - Konsolidierung - Niedergang? 30 v. Chr. - 300 n. Chr. / Pharos. Studien zur griechisch-römischen Antike Band XVI - Scripta Mercaturae, St. Katharinen 2004

Resursi internetā par šo tēmu