Okazionālisms
No ''Vēsture''
Okazionālisms (no lat. occasio – "gadījums") - atkarībā no konteksta:
- 1. XVII gs. otrās puses reliģiski ideālistiska filosofijas doktrīna (Kordemuā, Geilinkss) kartezisma metafizikā, kas dvēseles un ķermeņa mijiedarbības neizskaidrojamību, pie kuras nenovēršami noved Dekarta duālisms, centās pārvarēt, visas psihiskās un fizikālās parādības un to mijiedarbību skaidrojot ar tiešu Dieva iejaukšanos. Franču spirituālists Malbranšs to maksimalizēja tik tālu, ka ikkatru cēlonisku nosacītību atzina par dievišķu aktu. Līdzīgas doktrīnas pastāvējušas arī pirms tam, piemēram, mutakallimismā u.c.
- 2. Mūsdienās - jauns vārds, kas darināts galvenokārt stilistisku funkciju īstenošanai konkrētā literārā tekstā vai konkrētā runas situācijā, nereti pārkāpjot spēkā esošās vārddarināšanas normas. Okazionālisms parasti ir tikai viena autora lietots un nekļūst par valodas leksiskās sistēmas sastāvdaļu, piemēram, "krānkafija, rudeņot, izkrekloties, lēkainīgs" u.tml.
Literatūra
- Okazionālisms. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 306. lpp.
- Die Weiterentwicklung des Cartesianismus. // Wolfgang Röd. Der Weg der Philosophie. Von den Anfängen bis ins 20. Jahrhundert. - Bd. 2, Beck: München, 2000, S. 44–49. ISBN 3-406-45931-5
Resursi internetā par šo tēmu
- Occasionalismus. // Rudolf Eisler. Wörterbuch der philosophischen Begriffe. Bd. 2, 2. Aufl., Berlin 1904, S. 48ff.
- Occasionalismus. // Friedrich Kirchner, Carl Michaëlis. Wörterbuch der Philosophischen Grundbegriffe. 5. Aufl., Leipzig 1907, S. 404ff.
