Podpraporščiks

Podpraporščiks jeb portupejpraporščiks (kr. подпрапорщик, портупей-прапорщик) – Krievijas impērijas armijā apakšvirsnieks, praporščika vietnieks, vienības karognesējs. Parasti šo pakāpi piešķīra karaskolas absolventiem, kas nebija izrādījuši nekādu centību un talantus, t.i. apsolvējuši karaskolu ar III pakāpes diplomu. Nēsāja virsnieka portupeju un zobena auklu (темляк). Dienesta pakāpe ieviesta jau 1680. gadā ar ukazu "Par karavīru činām" (О чинах воинских).

Sākotnēji rangā starp kaprāli un praporščiku, laikā no 1698. līdz 1716. gadam – starp seržantu un kaptenarmusu; laikā no 1716. līdz 1722. gadam – starp kaprāli un kaptenarmusu; laikā no 1722. līdz 1798. gadam – starp kaptenarmusu un seržantu; laikā no 1798. līdz 1826. gadam – starp jaunāko apakšvirsnieku un feldfebeli. Gvardes vienībās no 1838. līdz 1884. gadam šī pakāpe bija atcelta, saglabājot to kā gvardes mācību iestāžu klausītāju apzīmējumu, analogu junkuram. Leibkompānijā laikā no 1741. līdz 1761. gadam podpraporščiki atbilda VIII rangu tabeles kategorijai, t.i. tika pielīdzināti gvardes kapitanporučikiem.