Posesiju tiesības

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Posesiju tiesības (kr. посессионное право; no lat. possessio - "manta") - īpašuma veids, valsts piešķirts nosacīts valdījums pār nemuižnieku manufaktūru vajadzībām piešķirto vai iepirkto kroņa zemi un dzimtļaudīm, vai raktuvēm Krievijas impērijā XVIII-XIX gs. Ieviests ar 1721. gada ukazu par atļauju arī nemuižniekiem iegādāties valsts zemes ražošanas uzņēmumiem un piesaistīt dzimtļaudis (kas bija šai zemei piesaistīts kustamais inventārs: t.s. posesijas dzimtļaudis - посессионные крестьяне - varēja pārdot tikai kopā ar manufaktūru vai izrakteņu ieguves vietu, nevis atsevišķi), un nostiprināts ar 1736. gada ukazu par valsts amatnieku piesaisti (O прикреплении казённых мастеровых). Termins "posesija" šīs valdījuma formas apzīmēšanai pirmo reizi pielietots 1797. gada 11. augusta ukazā. Posesiju tiesību likvidēšana sākās ar dzimtbūšanas atcelšanas likumiem (16.03.1861. un 27.05.1863.).

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 224. lpp.
  • Посессионное право. / Удинцев В. – Тип. Имп. Ун-та св. Владимира В.И. Завадского: Киев, 1896. – 238 с.
  • Русское поземельное право. / Кассо Л.А. – Кн. маг. И. К. Голубева, п/ф "Правоведение": Москва, 1906. – 280 с.
  • Посессионное право в истории уральской горнозаводской промышленности XIX — начала ХХ века. - ИИиА УрО РАН: Москва, 2011

Resursi internetā par šo tēmu