Salemas raganu prāvas

No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Salemas raganu prāva)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Salemas tiesas zāle (1876. gada ilustrācija)

Salemas raganu prāvas (angl. Salem witch trials) - virkne raganu tiesas prāvu Jaunanglijā (Masačūseta, ASV) 1692.-1693. gados, kurās par buršanos 19 apsūdzētās un apsūdzētie tika notiesāti uz nāvi, viens nogalināts ar akmeņiem, aptuveni 150 ieslodzīti (vairāki ieslodzījumā mira), vienu ar tiesas spriedumu pārdeva verdzībā, viens izbēga.

Jaunanglija bija Eiropas puritāņu apmešanās vieta, un līdzi ar tiem nāca gan pirmajiem reformatoriem raksturīgais fanātisms, gan reliģiskā neiecietība pret citādi domājošiem, gan burvju un raganu vajāšana. Likumīgu to pagadīja Anglijas karalistē puritāņu 1641. gadā pieņemtais likums, kas buršanos pielīdzināja smagākajai kriminālnoziegumu kategorijai.

1692. gada janvārī Salemas miesta mācītāja Semuela Perisa (Samuel Parris) meita un māsasmeita - 9 gadus vecā Elizabete Perisa (Elizabeth Parris) un 11 gadus vecā Abigaila Viljamsa (Abigail Williams), - piepeši it kā saslimušas: būdamas fiziski labā formā, meitenes ik pa brīdim pārņēma histērija, viņas panikā slēpās aiz mēbelēm, ieņēma dīvainas pozas. Sūdzējās par sāpēm un bailēm. Kad mācītājs sāka lūgt Dievu par bērnu veselību, abas meitenes demonstratīvi spieda ciet ausis. Miesta ārsts Viljams Grigs (William Griggs) noteica kaites cēloni: raganas burvestības (te viņš pamatojās uz Kotona Matera (Cotton Mather ) 1689. gadā izdoto pētījumu "Memorable Providences Relating to Witchcrafts and Possessions", kurā bija aprakstīts līdzīgs gadījums Bostonā 1688. gadā, kad par līdzīgu bērnu noburšanu tika pakārti laulāts īru pāris, burvis un ragana). Meitenes uzreiz norādīja uz raganu: tā bija Perisa virtuvene verdzene Tituba. Tuvākajās dienās ar līdzīgiem simptomiem sasirga abu meiteņu sirdsdraudzene, 12 gadus vecā Anna Putnama (Ann Putnam). Balstoties uz meiteņu liecībām un norādēm, 1692. gada 1. martā tika arestētas 3 raganas: Tituba, Sāra Guda (Sarah Good) un Sāra Osborna (Sarah Osborne). Visas trīs izskatījās pēc raganām - bija pavecas, vientuļas, kašķīgu raksturu, reti apmeklēja baznīcu. Tuvākajās dienās tika arestēti vēl ļaudis: 4 gadus vecā Doroteja Guda (Dorothy Good ), kura paziņoja, ka esot ragana un vēloties pie mammas (šī iespēja netika liegta - meitenīte tika aizvesta uz cietumu), Marta Koreija (Martha Corey), kura atklāti apšaubīja raganu upuru liecības un apgalvoja, ka skuķi visu izdomājuši, Rebeka Nurse (Rebecca Nurse) un Reičela Klintona (Rachel Clinton). Aprīlī tika arestētas Sāra Kloisa (Sarah Cloyce, Rebekas Nurses māsa), Elizabete un Džons Proktori (Proctor), Martas Koras vīrs Žils Koreijs (Giles Corey) un vēl virkne ļaužu, t.sk. nu jau bijušais mācītājs Džordžs Berouzs (Reverend George Burroughs). 10. maijā Sāra Osborna ieslodzījumā nomira.

Mācītājs Semuels Periss (1653.-1720.)

1692. gada maijā sākās tiesas process (Court of Oyer and Terminer). Par tiesas priekšsēdētāju gubernators iecēla miesa vecāko Viljamu Stautonu (Chief Magistrate William Stoughton). Visa tiesa balstījās uz meiteņu liecībām, kuras ar katru tiesas sēdi kļuva aizvien plašākas un detaļām bagātākas. Savukārt lielākā tiesas problēma bija definēt, vai Sātans spēj izmantot cilvēku bez tā piekrišanas, vai tomēr cilvēkam jāpiekrīt darījumam ar Nelabo.

2. jūnijā tiesa atzina par vainīgu burvestībās, raganismā un sakaros ar nelabo vienu no gados vecākajām apsūdzētajām, Brigitu Bišopu (Bridget Bishop), kurai 10. jūnijā izpildīja nāvessodu pakarot. Kā informēja liecinieces, pakārtās raganas gars rādījies viņām sapnī. 19. jūlijā pakāra Rebeku Nersu, Sāru Gudu un vēl vairākas apsūdzētās. 19. augustā pakāra mācītāju Berouzu un vēl vairākas apsūdzētās. 19. septembrī 80 gadus vecajam fermerim Žilam Koreijam, kurš atsacījās runāt ar tiesu un liecināt, piemēroja īpašu procedūru Nelabā izdzīšanai, lai tas atstātu nelaimīgo un apsūdzētais varētu liecināt: zemē noguldītajam Žilam virsū sakrāva akmens grēdu, kuras smagumam bija "jāizspiež" Sātanu no burvja ķermeņa. Diemžēl Žils nomira, pirms Sātans bija evakuējies. 22. septembrī pakāra 8 apsūdzētos, t.sk. Martu Koreiju. Tiesas process skāra ne tikai Salemas miesta iedzivotājus, bet arī citu apkaimes miestu un pilsētu - Topsfeldas, Andoveras un arī Bostonas, - pilsoņus. Liecinieces Elizabete, Abigaila un Anna tika uzaicinātas arī citās prāvās kā ekspertes un raganu atpazinējas.

Tiesu debašu ietvaros pret procesa kārtību sāka protestēt vairāki sabiedrībā populāri teologi, t.sk. Inkriss Maters (Increase Mather), Harvardas koledžas direktors, apgalvojot, ka nedrīkst par pilnvērtīgām un vainu apstiprinošām liecībām uztvert vīzijas, jo Sātans var parādities vīzijā kā ļoti pozitīvs tēls, lai ar viltu piedabūtu apmelot nevainīgos. Gubernators Džozefs Dudlijs (Joseph Dudley), iepazinies ar šo Matera seniora viedokli, lika apturēt arestus un atbrīvot pēdējos 30 aizturētos (kuri bija arestēti tieši uz vīziju pamata). 1693. gada maijā gubernators apturēja tiesas procesus un apžēloja visus aizturētos. 1697. gadā tiesneši oficiāli atzina, ka tiesa kļūdījusies. 1702. gadā visi šī procesa spriedumi tika anulēti kā nelikumīgi. 1706. gadā aktīvākā lieciniece Anna Putnama atzina, ka Sātans viņu maldinājis, liekot apsūdzēt nevainīgus cilvēkus.

Gan pēc tiesas prāvām, gan mūsdienās meklēti daudzi skaidrojumi, sākot ar halucigēno vielu iedarbību (rudzu maizes pelējuma sēnīte Claviceps purpurea), encefalīta formu (encephalitis lethargica), ko pavadījušas vīzijas. Taču pēdējā laikā dominē viedoklis, ka tas visticamāk ir t.s. pusaudžu uzmanības deficīta sindroms un dzīva fantāzija (ko bagātinājusi sabiedrības hiperreliģiozā atmosfēra) - pusaudzes, iespējams, bija sajūsmā, ka pieaugušie viņas pirmo reizi mūžā uzklausa, aicina uz tiesas sēdēm, ka viņu varā ir cilvēku likteņi (bet par sekām šādā vecumā reti kurš pusaudzis spējīgs aizdomāties).

Skat. arī raganu prāvas

Literatūra par šo tēmu

  • Aronson, Marc. Witch-Hunt: Mysteries of the Salem Witch Trials. Atheneum: New York. 2003. ISBN 1416903151
  • Boyer, Paul & Nissenbaum, Stephen. Salem Possessed: The Social Origins of Witchcraft. Harvard University Press: Cambridge, MA. 1974. ISBN 0674785266
  • Boyer, Paul & Nissenbaum, Stephen, eds.. Salem-Village Witchcraft: A Documentary Record of Local Conflict in Colonial New England. Northeastern University Press: Boston, MA. 1972. ISBN 1555531652
  • Breslaw, Elaine G.. Tituba, Reluctant Witch of Salem: Devilish Indians and Puritan Fantasies. NYU: New York. 1996. ISBN 0814713076
  • Brown, David C.. A Guide to the Salem Witchcraft Hysteria of 1692. David C. Brown: Washington Crossing, PA. 1984. ISBN 0961341505
  • Demos, John. Entertaining Satan: Witchcraft and the Culture of Early New England. New York: Oxford University Press, 1982. ISBN 0195174836
  • Godbeer, Richard. The Devil's Dominion: Magic and Religion in Early New England. Cambridge University Press: New York. 1992. ISBN 0521466709
  • Hansen, Chadwick. Witchcraft at Salem. Brazillier: New York. 1969. ISBN 0807611379
  • Hill, Frances. A Delusion of Satan: The Full Story of the Salem Witch Trials. Doubleday: New York. 1995. ISBN 0306811596
  • Hoffer, Peter Charles. "The Salem Witchcraft Trials: A Legal History". University of Kansas: Lawrence, KS. 1997. ISBN 0700608591
  • Karlsen, Carol F. The Devil in the Shape of a Woman: Witchcraft in Colonial New England. New York: Vintage, 1987. [This work provides essential background on other witchcraft accusations in 17th century New England.] ISBN 0393317595
  • Lasky, Kathryn. Beyond the Burning Time. Point: New York, NY 1994 ISBN 0590473328
  • Le Beau, Bryan, F. The Story of the Salem Witch Trials: `We Walked in Coulds and Could Not See Our Way`. Prentice-Hall: Upper Saddle River, NJ. 1998. ISBN 0134425421
  • Mappen, Marc, ed. 'Witches & Historians: Interpretations of Salem. 2nd Edition. Keiger: Malabar, FL. 1996. ISBN 0882756532
  • Miller, Arthur. The Crucible — a play which compares McCarthyism to a witch-hunt. ISBN 0142437336
  • Norton, Mary Beth. In the Devil's Snare: The Salem Witchcraft Crisis of 1692. New York: Random House, 2002. ISBN 0375706909
  • Reis, Elizabeth. Damned Women: Sinners and Witches in Puritan New England. Cornell University Press: Ithaca, NY. 1997. ISBN 0801486114
  • Roach, Marilynne K. The Salem Witch Trials: A Day-To-Day Chronicle of a Community Under Siege. Cooper Square Press, 2002. ISBN 1589791320
  • Robinson, Enders A. The Devil Discovered: Salem Witchcraft 1692. Hippocrene: New York. 1991. ISBN 1577661761
  • Robinson, Enders A. Salem Witchcraft and Hawthorne's House of the Seven Gables. Heritage Books: Bowie, MD. 1992. ISBN 1556135157
  • Rosenthal, Bernard. Salem Story: Reading the Witch Trials of 1692. Cambridge University Press: New York. 1993. ISBN 0521558204
  • Sologuk, Sally. Diseases Can Bewitch Durum Millers. Milling Journal. Second quarter 2005.
  • Spanos, N. P., J. Gottlieb. "Ergots and Salem village witchcraft: A critical appraisal". Science: 194. 1390-1394:1976.
  • Starkey, Marion L. The Devil in Massachusetts'.' Alfred A. Knopf: 1949. ISBN 0385035098
  • Trask, Richard B. `The Devil hath been raised`: A Documentary History of the Salem Village Witchcraft Outbreak of March 1692. Revised edition. Yeoman Press: Danvers, MA. 1997. ISBN 096385951X
  • Upham, Charles W. Salem Witchcraft. Reprint from the 1867 edition, in two volumes. Dover Publications: Mineola, NY. 2000. ISBN 048640899X
  • Weisman, Richard. Witchcraft, Magic, and Religion in 17th-Century Massachusetts. University of Massachusetts Press: Amherst, MA. 1984. ISBN 0870234943
  • Wilson, Jennifer M. Witch. Authorhouse, Feb. 2005. ISBN 1420821091
  • Wilson, Lori Lee. The Salem Witch Trials. How History Is Invented series. Lerner: Minneapolis. 1997. ISBN 0822548895
  • Woolf, Alex. Investigating History Mysteries. Heinemann Library: 2004. ISBN 0431160228
  • Wright, John Hardy. Sorcery in Salem. Arcadia: Portsmouth, NH. 1999. ISBN 0738500844

Resursi internetā par šo tēmu