Siversi
baroni fon Siversi no Eisas (vc. von Sivers a.d.H. Euse) - Krievijas impērijas Baltijas provinču vācbaltiešu muižnieku dzimta no Eisas muižas (Õisu mõisa mūsd. Igaunijā), jeb Eisu nama, ko iedibinājis Augusts Fridrihs (1766.-1823.). Nav zināma nekāda radniecība ar Vidzemē un Kurzemē sastopamajām Ziversu un Zīversu dzimtām, bet paši Siversi it kā ienākuši no Zviedrijas: bruņniecības solam iesniegtajā materiālā 1469. gads bija senākais dokumentu datējums, bet materiālu klāstā trūka kontinuitāte. Līdz ar to leģenda, ka dzimtas pirmsākumi meklējami Ziemeļvācijā, Eiderštedtes pussalā, palieka pieņēmuma veidā. Dokumentu nepārtrauktību dzimta varēja demonstrēt līdz XVII gadsimta sākumam, kad Peters Siverss (Siefferts) Zviedrijā Skūnes novadā bija reģistrēts kā Nīštates pilsonis un piederēja tirgoņu kārtai. Dzimtas zviedriskā izcelsme noteica uzvārda izrunu latviešu valodā ar skaņu «S». Sākotnēji dzimtas īpašumi koncentrējās Igaunijā un Ziemeļvidzemē, Igaunijas bruņniecībā pirmais tika uzņemts Krievijas impērijas jūras lietu departamenta vadītājs, admirālis Peters fon Siverss (1674.-1740.), kurš jau 1716. gadā bija saņēmis imperatora Pētera I barona diplomu. Viņa atraitne Sofija Elizabete fon Nummersa (Nummers) 1744. gadā ieguva dzimts īpašumā no vīra mantotās Eisu, Heimtāles (Heimtali, Heimthal) un Mornes (Morna, Morne) muižas netālu no Vīlandes, kas palika dzimtas īpašumā līdz pat XX gadsimta agrārajai reformai, kad tos nacionalizēja, bet paši dzimta Vidzemē un Igaunijā bija pazīstami kā atzīstami politiskie un kultūras darbinieki, teicami lauksaimnieki un militārie speciālisti.
Vidzemes līnija izveidojās XVIII gadsimtā, kad vairāki fon Siversu dzimtas pēcnācēji pārcēlās uz Vidzemes latviešu daļu. Rencēnu nams - Karla Gerharda brālis, Vidzemes muižniecības maršals, landrāts, agrārās reformas sekmētājs un vēlākais Kurzemes civilgubernators Fridrihs Vilhelms (1748.-1823.) 1761. gadā atpirka no galma maršala grāfa Karla fon Zīversa Rencēnu muižu, taču nākamajā paaudzē Rencēnu nams beidza pastāvēt). Heimtāles nams - dibinājis trešais brālis Peters Reinholds (1760.-1835.), kam bija kupls pēcnācēju pulks. Šis dzimtas atzars izcēlās ar augsto izglītotības līmeni un lielo ieguldījumu zinātnē un kulturā - no tā nākuši daudzi akadēmiski mācībus spēki un kultūras darbinieki. XIX gadsimtā Eisu nams ģenealoģiski sašķēlās vairākās papildus līnijās un vienu no tām nodēvēja par Kammeri (Kammeri, Duckershof) atzaru, lai gan dzimts īpašumā muiža pie Tērbatas atradās pavisam neilgi. Kammeri nama līnija aizsākās ar Augusta Fridriha dēlu Peteru Fēliksu (1807.-1853.), kurš vairāk pazīstams kā gleznotājs. Jaunībā viņš kā kornets dienēja Narvas huzāru pulkā, bet tad pievērsās lauksaimniecībai un iegādājās Kammeri muižu. Paralēli saimnieciskajām aktivitātēm P.F. fon Siverss augstā līmenī zīmēja un gleznoja.
Vidzemes latviešu daļā agrārās reformas laikā fon Siversu dzimtai piederēja Auciems un Nabe kopš 1826. gada, Rauda kopš 1858. gada, Skrīveri kopš 1874. gada, Gatarta un Jaundrusti kopš 1905. gada, Dzērbene un Rozula neilgi pirms I pasaules kara.
Skat. arī: Maksimilians Fridrihs fon Siverss
Literatūra par šo tēmu
- Baltiņš, Jānis. Grāfu fon Zīversu dzimta Vidzemē un Igaunijā. // Cēsu un Vidzemes novada vēsture. III. Rakstu krājums. - Cēsu pašvaldības aģentūra, Vidzemes vēstures un tūrisma centrs: Cēsis, 2005.
