Stjuarts Džulians
Džulians Stjuarts (Julian Haynes Steward, 1902.-1972.) - antropologs, neoevolucionists.
Dzimis 1902. gada 31. janvārī Vašingtonā (Washington), ASV. Pamatizglītību guvis Owena ielejas (Owens Valley) internātskolā Kalifornijā, pēc tam Dīpspringsas skolā (mūsd. Deep Springs College). Studijas uzsāka Kalifornijas universitātē (University of California, Berkeley), tad mainīja augstskolu, studijas turpinot Kornela universitātē (Cornell University) Itakā, kuru absolvēja 1925. gadā, saņemot B.Sc. grādu zooloģijā. Studijas turpināja Kalifornijas universitātē, kur disertāciju aizstāvēja 1929. gadā. Uzaicināts darbā Mičiganas universitātē (University of Michigan), izveidot antropoloģijas katedru, un strādāja tur līdz 1930. gadam. Sākoties konfliktam ar darba devējiem, nomainīja darba vietu, kļūstot par mācību spēku Jūtas universitātē (University of Utah). Daudz publicējās un pakāpeniski kļuva par vienu no lielākajām autoritātēm amerikāņu antropoloģijā. Precējies divas reizes: 1930.-1932. gados ar Doroteju Nīsvanderu (Dorothy Nyswander), un 1933.-1972. gados Džeinu Kanonu (Jane Cannon). 1943. gadā Stjuarts Smitsona institūtā (Smithsonian Institution) izveidoja Sociālantropoloģijas institūtu (Institute for Social Anthropology). 1946. gadā uzaicināts par antropoloģijas profesoru Kolumbijas universitātē (Columbia University in New York City). Pēc tam uzaicināts par profesoru Ilinoisas universitātē (University of Illinois at Urbana-Champaign), kur nostrādāja līdz pat aiziešanai pensijā 1968. gadā. Miris 1972. gada 6. februārī Urbanā (Urbana, Illinois).
Uzskatīja, ka vēsturisko izmaiņu likumsakarību noskaidrošanai ir jāpēta nevis visas cilvēces kultūra, bet gan atsevišķas, laikā un telpā lokalizētas kultūras. Salīdzinošā analīzē atklājas šo kultūru veidojošo komponentu daudzveidība. Atšķirības un daudzveidība rodas no tā, ka kultūras aizņem dažādas dzīvesvides nišas un pielāgojas dažādiem apstākļiem. Evolūcija aptver gan kultūru kopumā, gan atsevišķus elementus. Evolūcija ir multilineāra, t.i., izmaiņas vienlaicīgi notiek dažādos līmeņos, virzienos un to „mehānisms” arī ir dažāds. Kaut gan izmaiņas ir daudzveidīgas, to pamatā ir līdzīgi cēloņi: tehnoloģiski, ekonomiski, politiski, ideoloģiski. Cēlonis var būt kultūras recepcija un tikpat labi tās var būt nejaušas inovācijas. Cēloņu vidū priekšplānā izvirzās tehnoekonomiskie faktori, kuriem sociumā ir stratēģiska loma, jo sabiedrības transformācija visbiežāk ir atkarīga no tehnoloģiskiem un ekonomiskiem institūtiem. Izmaiņu izraisošo cēloņu hierarhijā politika ir atbīdīta perifērijā, bet ideoloģijai ir tikai otršķirīga loma. Runāt par būtiskām kultūras izmaiņām, par jauna tipa kultūras rašanos var tikai tad, ja mainās (transformējas) tehnoloģija un ekonomika. Evolūcijas virzienu raksturo sociokulturāla integrācija, t.i., kolektīvajā darbībā tiek iesaistīti strukturāli arvien sarežģītāki elementi.
Literatūra par šo tēmu
- Scenes From The High Desert: Julian Steward's Life and Theory. - University of Illinois Press: Kerns, Virginia. 2003, N151
