Svētā savienība
Svētā savienība (kr. Священный союз, fr. La Sainte-Alliance, vāc. Heilige Allianz) - Eiropas valstu pakts par starpvalstu attiecību pamatprincipiem - t.s. Vīnes sistēmu, - alianses ietvaros, ko noslēdza uzvarētājvalstis Vīnes kongresa laikā, 1815. gada janvārī. Pēc sava satura „Svētās savienības” akts ir uzskatāms tikai kā reliģiski morāla deklarācija. Akta parakstītāji – monarhi, - solījās savā starpā ievērot kristīgās ticības pamatprasības, izturēties viens pret otru kā brāļi, bet savās attiecībās pret pavalstniekiem: kā tēvi pret dēliem. „Svētās savienības” akta beigās bija norādīts, ka arī citi valdnieki, kas piekrīt akta noteikumiem, var iestāties „Svētajā savienībā”. To arī izdarīja gandrīz visi Eiropas monarhi.
Savienības ideja pieder Krievijas imperatoram Aleksandram I, kurš savu misiju saskatīja pienākumā būt par „miera nesēju” visai cilvēcei. Lai to izpildītu, Aleksandrs apņēmās apvienot Eiropas valstu monarhus uz kristietības principu pamatiem, noformulējot t.s. „Svētās savienības” projektu. Ar to viņš iepazīstināja Austrijas imperatoru Franci I un Prūsijas karali Frīdrihu Vilhelmu III, kuri parakstīja šo projektu. Šādā veidā Krievija, Austrija un Prūsija sastādīja „Svētās savienības” kodolu.
Literatūra par šo tēmu
- W. Näf. Zur Geschichte der Heiligen Allianz. - 1928
- Ghervas, Stella. Réinventer la tradition. Alexandre Stourdza et l'Europe de la Sainte-Alliance. - Paris, Honoré Champion, 2008. ISBN 978-2-7453-1669-1
- Bourquin M. Histoire de la Sainte-Alliance. - 1954.
- Надлер В. К. Император Александр I и идея Священного союза. - тт. 1-5. Харьков, 1886-1892
Resursi internetā par šo tēmu
- Heilige Allianz - Österreich Lexikon
- Wesentliche Auszüge des Allianzvertrags vom 26. September 1815, bei dokumentarchiv
