Turku īpašvārdu atveidošana

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Turku valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Turku valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai. Turku valodā ļoti svarīgi zināt, kā vārds tulkojams, jo no tā nereti atkarīga tā rakstība. Piemēram, Bejšehira (beja pilsēta), Bejpazari (beja tirgus), Aivalika – vieta, kur ir plaši aivu dārzi, kas slaveni visā valstī. Latviešu valodā konsekventi nepareizi raksta turku valodas salikteņus. Piemēram, ģeogrāfisko nosaukumu Pamukkale rakstot ar vienu “k”, kaut gan tas sastāv no diviem vārdiem “pamuk” – vate, kokvilna un “kale” – uzkalns, cietoksnis. Tāpat Čanakkale – māla uzkalns vai cietoksnis, Odžakkeja – pavarda ciems u.c. No turku valodas latviešu valodā pareizi būtu jāraksta Čatalkejika un Aladžakejika, nevis no krievu valodas nepareizi ieviesies Čatalhjujuka un Aladžahjujuka, kas ne vien ir nepareizi, bet arī skan absurdi. Nepareizi lieto arī daudzus turku personvārdus. Piemēram, turku sultānu Sileimanu Lielisko dēvējot par Suleimanu, Mehmetu II Iekarotāju – par Mehmedu, dzejnieku Ahmetpašā rakstot kā Ahmedpašā, dzejnieku Omeru Nefī dēvējot par Omaru, kaut arī LPE 10. sēj. daudzi no šiem personvārdiem jau tolaik ierakstīti pareizi. Tāpat karavānserāla vai karavānu apmetnes vietā nereti raksta “karavansarajs” – arī tiešs pārcēlums no krievu valodas. Toties Istanbulu mēs tradicionāli saucam un sauksim par Stambulu, Anadolu – par Anatoliju, seno grieķu pilsētu Skutari, kas tagad ir Stambulas priekšpilsēta – par Uskudaru, kā to izrunā turki, bet 4. gs. grieķu dibināto klosteri - par Sumelas klosteri. Arī vietvārdiem Muradije, Harbije, Osmanije, Rešadije atstājama arābiskā galotne.

Turku valodā uzsvars parasti ir uz pēdējās zilbes. Taču no citām valodām aizgūtajiem vai pat lokalizētajiem vietvārdiem šis likums var neattiekties, piemēram, Izmira. Arī Bursa u. c. vietvārdi, kur uzsvars tomēr ir uz pirmās zilbes. Taču latviešu valodā daži vārdi jau tradicionāli tiek rakstīti ar uzsvērtu (garinātu) pēdējo zilbi. Piemēram, Kušadasī, kas jau varākos latviešu tulkojumos atrodams tieši šādā transkripcijā.

Alfabēts

Mūsdienu turku alfabēts sastāv no 28 burtiem: A a, B b, C c, Ç ç, D d, E e, F f, G g, Ğ ğ, H h, I ı, İ i, J j, K k, L l, M m, N n, O o, Ö ö, P p, R r, S s, Ş ş, T t, U u, Ü ü, V v, Y y, Zz

Vēl papildus tiek lietota diakritiskā zīme ˆ. To lieto ar burtiem â, û, î. Gramatiski tā skaitās mīkstinājuma zīme, garumzīme, arī zīme, kas ļauj atšķirt vārdu nozīmes (âlem – pasaule, alem – karogs, minaretu pusmēness, utt.) Sastopama tikai no arābu un persiešu valodas palikušajos vārdos, jo turku valodā ne garo patskaņu, ne mīkstinājumu nav.

Fonētiskās atveidošanas tabula

Turku alfabēta
burts
Fonēma
(IPA)[1]
Atveidošana
latviski
Piemērs turku
valodā
Piemērs latviešu
valodā
Piezīmes
A a [a] a Adana Adana
â [ʲa], [a] ja
a
Gâvurkale
Eceâbat
Gjavurkale
Edžeabata
Aiz g, k, l;citos gadījumos – pēc vārda etimoloģijas
Saliktenis, kurā vārds “abat “ir persiešu cilmes un nozīmē “pilsēta”.
B b [b] b Balikesir Balikesira
C c [ʤ] Bilecik Bileika
Ç ç [ʧ] č Çaucuma Čaudžuma
D d [d] d Adana Adana
E e [ɛ], [e] e Edremit Edremita
F f [f] f Urfa Urfa
G g [g], [gʰ], [ɟ] g Bergama Bergama
Ğ ğ [ɣ], [j] g Divriği
Ağri
Ağaçlar
Değirmenlik
Divrigi
Agri
Agačlara (nevis A`ačlara)
Degirmenlika (nevis Dejirmenlika)
Vārda beigās balsīgs.
Slēgtas zilbes beigās pēc aizmugurējās rindas patskaņiem tas izteikti balsīgs
Starp 2 aizmugurējās rindas patskaņiem – (a, ı ,u,o) gandrīz neizrunā, tikai kā dvesmu, tradicionāli latviskojams ar g.
Starp priekšējās rindas patskaņiem (e, i, ö, ü) un slēgtas zilbes beigās, ja tai seko priekšējās rindas patskanis, izrunā kā j. Taču toponīmos, tradicionāli latviskojams ar g.
H h [h] h Hatay Hataja
I ı [ɯ] i Adaklı Adakli
İ i [i], [ɪ] i Mersin Mersina
Πî [i:] ī Növaî Nevaī Turku val. nav garo patskaņu, tie sastopami tikai vārdos, kas palikuši no arābu un persiešu laikiem Turcijā.
J j [ʒ] ž Keban Barajı Kebanbaraži (Kebana aizsprosts) Sastopams lielākoties aizguvumos no citām valodām
K k [k], [c] k Akçakale Akčakale
L l [l], [ɫ] l Alaca Aladža
M m [m] m Bandirma Bandirma
N n [n] n Nazilli Nazilli
O o [ɔ], [o] o Bodrum Bodruma
Ö ö [œ], [ø] e Bingöl Bingela
P p [p] p Adapazari Adapazari
R r [r] r Alaşehir Alašehira
S s [s] s Amasya Amasja
Ş ş [ʃ] š Afşin Afšina
T t [t] t Artvin Artvina
U u [u] u Urfa Urfa
Û û [u:] [ʲu] ū Arī sastopams tikai no arābu un persiešu val. palikušajos vārdos.
Ü ü [y] i Bozüyük Bozijika
V v [v] v Simav Simava
Y y [j] j Akyaka Akjaka pirms a izrunā kā ja, pirms bezpunkta ı – cieti , pirms i – it kā dubulti (Jiirmi)
Z z [z] z Adapazari Adapazari

Atsauces un paskaidrojumi

Avots

  • Nora Kalna. Turku valoda: Vadlīnijas īpašvārdu transkripcijai latviešu valodā. (manuskripts)