Triju Zvaigžņu ordenis
Devīzi Per aspera ad astra ("Caur ciešanām uz zvaigznēm"). Ordenis dibināts 1924. gada 25. martā par godu Latvijas valsts proklamēšanai.
Ordeni piešķir par nopelniem Tēvijas labā, kas var izpausties valsts, pašvaldību, sabiedriskajā, kultūras un saimnieciskajā darbā. Ar ordeni var apbalvot arī obligātā dienesta karavīrus un citu valstu pilsoņus. Par nopelniem uzskatāma ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, kā arī atsevišķi izcili darbi Latvijas neatkarības atjaunošanas vai valsts tālākās nostiprināšanas un veidošanas laikā. Ordenim ir piecas šķiras. Persona, kura apbalvota ar I šķiras ordeni, tiek saukta par lielkrusta komandieri, ar II šķiras ordeni - par lielvirsnieku, ar III šķiras ordeni - par komandieri, ar IV šķiras ordeni - par virsnieku un ar V šķiras ordeni - par kavalieri. Kā īpašu balvu lielkrusta komandierim var piešķirt ordeņa ķēdi.
Triju Zvaigžņu ordenis ir morāla rakstura balva, un tā piešķiršana nerada apbalvotajai personai nekādas priekšrocības. I un II šķiras Triju zvaigžņu ordeņa kavalieri vēstures pētniekiem nav interesanti, jo likums nosaka, ka tās ir augstākās valsts amatpersonas (piemēram, Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un ordeņa ķēdi) citu valstu vadītāji vai augsta ranga diplomāti, kas ordeni saņem kā labas gribas žestu, nevis par nopelniem. Praktiski to pašu var teikt par II šķiras ordeni, ko piešķir, pamatā vadoties pēc apbalvojamā ieņemamā amata vai dienesta pakāpes, nevis par kādiem īpašiem nopelniem. Tāpēc visinteresantākākie un pētišanas vērtie ir IV-V šķiras ordeņa kavalieri, jo tiem ordenis piešķirts par kādu izcilu veikumu, jo tie ordeni izpelnījušies ar savu darbību.
Apraksts
Ordenis ir baltas emaljas krusts zeltītā aplokojumā. Krusta aversa centrā atrodas zilas emaljas medaljons stilizētā zeltītā aplokojumā. Medaljona vidū trīs zvaigznes. Krusta reversa centrā ir zeltīts medaljons ar devīzi "Per aspera ad astra" aplokojumā un ierakstu medaljonā "Latvijas Republika - 1918.g. 18.novembris". Ordeņa krusta diametrs ir 40 mm kavalieriem un virsniekiem, 49 mm - komandieriem. Ordeņa ķēde sastāv no 10 zeltītiem posmiem. Ordeņa lente: gaišzila, zeltītām svītrām abpusīgi ielokota.
- I šķiras ordenis - lielā zvaigzne - ir piecstūru zvaigzne sudrabā. Attālums no zvaigznes viduspunkta līdz stūrim - 44 mm. Zvaigznes viduspunktā zilas emaljas medaljons zeltītā aplokojumā. Medaljona vidū trīs zvaigznes. Aplokojumā uzraksts "Par Tēviju".
- II šķiras ordenis - mazā zvaigzne - ir tāda paša veida kā lielā zvaigzne, tikai attālums no zvaigznes viduspunkta līdz stūrim - 41 mm.
Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme ir apaļš vairogs 30 mm diametrā, kura aversā reljefi izcelts Triju Zvaigžņu ordeņa krusta attēls, bet reversā ir uzraksts "Par Tēviju" un zem tā liesmaina sirds. Vairogs aplokots ar ozola vainagu. 1. pakāpes zīme - zelta, 2. pakāpes - sudraba un 3. pakāpes - bronzas.
Ordeņa metu autors ir mākslinieks Gustavs Šķilters.
