Ungāru īpašvārdu atveidošana

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ungāru valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa: ungāru valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.

Atveidojot citu pasaules reģionu ungāru izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas prakse. Piemēram "Nikolā Sarkozī" atveido pēc franču izrunas (Sarkozy), nevis pēc oriģinālā Sárközi - Šārkezi.

Ungāru alfabēts

Mūsdienu ungāru alfabētā ietilps 44 burti un burtkopas, no kuriem 4 (Q, W, X, Y) tiek lietoti tikai aizguvumos no citām valodām: A, Á, B, C, Cs, D, Dz, Dzs, E, É, F, G, Gy, H, I, Í, J, K, L, Ly, M, N, Ny, O, Ó, Ö, Ő, P, Q, R, S, Sz, T, Ty, U, Ú, Ü, Ű, V, W, X, Y, Z, Zs

Fonētiskās atveidošanas tabula

Burts vai burtkopa fonēma
(IPA)[1]
latviski piemērs ungāru valodā piemērs latviešu valodā piebildes
A a [ɒ] a Békéscsaba Bēkēščaba
Á á [aː] ā Pápa Pāpa
B b [b] b Bábolna Bābolna
C c [ts] c Cegléd Ceglēda
Ch ch [tʃ] č Cholnoky Čolnoki Vēsturiska forma galvenokārt personvārdos.
Salikteņu sadures vietās atveido ar "c" un "h": Lacházy - Lachāzi
Cs cs [tʃ] č Csongrád Čongrāda
D d [d] d Dunakeszi Dunakesi
Dz dz [dz] dz Galvenokārt svešas cilmes personvārdos
Dzs dzs [dʒ] Dzsudzsák uāks Galvenokārt svešas cilmes personvārdos
E e [ɛ] e Esztergom Estergoma Izrunā vienmēr plats "e"
(Ë ë) [e] e Neietilpst standarta alfabētā; tiek lietots, lai apzīmētu šaurā "e" nepieciešamību
É é [eː] ē Edelény Edelēņa
F f /f/ f Fekete Fekete
G g [g] g Gárdony Gārdoņa
Gh gh [g] g Balogh Balogs Galvenokārt senas cilmes personvārdos
Gy gy [ɟ] ģ Gyöngyös Ģenģeša
H h [h] h Hódmezővásárhely Hodmezovāšārheja
I i [i] i Izsák Ižāka
Í í [iː] ī Írottkő Īrotkē
J j [j] j Jászberény Jāsberēņa
K k [k] k Kecskemét Kkemēta
L l [l] l Lábatlan Lābatlana
Ly ly [j] j Hódmezővásárhely Hodmezovāsārheja Ortogrāfiska tradīcija. Kādreiz lietots skaņas [ʎ] apzīmēšanai, tagad [j].
M m [m] m Mohács Mohāča
N n [ŋ], [n] n Nagykanizsa Naģkaniža
Ny ny [ɲ] ņ Nyírbátor Ņīrbātora
O o [o] o Orosháza Oroshāza
Ó ó [oː] o Ócsa Oča Izrunā gari (kā vārdā "opera").
Ö ö [ø] e Örkény Erkēņa
Ő ő [øː] ē Őriszentpéter Ērisentpētera
P p [p] p Püspökladány Pispekladāņa
(Q q) Tikai svešvārdos; atveidot ar "k", "kv" vai "ku" pēc cilmes vārda valodas nosacījumiem.
R r [r] r Rakamaz Rakamaza
S s [ʃ] š Sásd Šāšda
Sz sz [s] s Szarvas Sarvaša
T t [t] t Téglás Tēglāša
Th th [t] t Thököly Tekejs Vēsturiska forma galvenokārt personvārdos.
Salikteņu sadures vietās atveido ar "t" un "h": Szombathely - Sombatheja
Ts ts [tʃ] č Áts Āčs Vēsturiska forma galvenokārt personvārdos.
Ty ty [c] ķ Tyukod Ķukoda
Tz tz [ts] c Atzél Acēls Vēsturiska forma galvenokārt personvārdos.
U u [u] u Udvar Udvara
Ú ú [uː] ū Újszász Ūjsāsa
Ü ü] [y] i Üllő Illē
Ű ű [yː] ī Fűzvölgy Fīzvelģa
V v [v] v Vasvár Vvāra
(W w) [v] v Tikai svešvārdos; atveidot pēc cilmes vārda valodas nosacījumiem.
(X x) [ks] ks Tikai svešvārdos; atveidot pēc cilmes vārda valodas nosacījumiem.
Y y [i] i Lyka Lika Starp patskaņiem; kā palatalizētāju sk. "gy", "ly", "ny", "ty".
Z z [z] z Záhony Zāhoņa
Zs zs [ʒ] ž Zsuzsa Žuža


Atveidojot dubultos līdzskaņus, latviski to dubultojums saglabājas tikai līdzskaņiem ll, nn, ņņ, mm, rr. Saglabājami arī dubultojumi, kas veidojas salikteņu sadurēs: Holt-Tisza - Holttisa.

Dzimte

Ungāru valodā vārdus nešķir pēc gramatiskās dzimtes, tādēļ latviskojot dzimti piešķir pēc īpašvārda raksturojošā objekta; apdzīvotās vietas, administratīvās vienības, upes - sieviešu dzimtē, kalnus, ezerus - vīriešu dzimtē.

Deklinācija

  • Pēc pirmās deklinācijas parauga lokāmi ungāru īpašvārdi, kas oriģinālā beidzas ar līdzkani, bet atveidojumā iegūst vīriešu dzimtes galotni "-s": Tamás - Tamāšs - Tamāšam.
  • Pēc ceturtās deklinācijas parauga lokāmi:
  1. Īpašvārdi ar sieviešu dzimtes galotni "-a" vai "-ia": Vasvár - Vašvāra - Vašvārai, Mária - Māria - Māriai.
  2. Vīriešu vārdi ar galotni "-a": Gyula - Ģula - Ģulam.
  • Pēc piektās deklinācijas parauga lokāmi vīriešu un sieviešu dzimtes īpašvārdi ar galotni "-e": Imre - Imre - Imrem, Biscke - Bičke - Bičkei.
  • Nelokāmi ir īpašvārdi, kuri oriģinālā beidzas ar galotnēm "-é", "-i", "-ó", "-ő", "-u", "-ű" un "-y" (atveidojamais ar "-i"): Máté - Mātē, Erdei - Erdei, László - Lāslo, Kállay - Kāllai.

Vārdkopas

  • Ja toponīms ir vārdkopa (ar vai bez defises) un pirmais vārds ir apzīmētājs, tad atveidojumā rakstāms kopā: Öreg-Túr - Eregtūra.
  • Pārējās vārdkopas atveidojamas ar abām lokāmām daļām: Tengelic-Szőlőhegy - Tengelica-Sēlēheģa.
  • Ar defisi pievienotos sugas vārdus raksta kopā defisi atmetot: Ősze-szék - Ēseseks (ezers).
  • Latvisko sugas vārdu nepievieno, ja ģeogrāfiskais objekts nav nosaukts pēc citas vienības, vai arī ja sugas vārds iekļauts pašā nosaukumā: Balaton - Balatons (nevis Balatona ezers), Imrehegy - Imreheģs (hegy - kalns).

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra par šo tēmus

  • Sakse E. Ungāru īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā. - Zinātne: Rīga, 1998., ISBN 5796611922