Aderkasi
Aderkasi (vc. von Aderkas, kr. Адеркас) - sena Livonijas bruņniecības dzimta, cēlusies no Rīgas arhibīskapa vasaļa Johanna (Johannes de Adricas), kas pieminēts jau 1277. gadā. Dzimta pieminēta arī t.s. Silvestra žēlastībā, norādot, ka attiecas uz "visām Aderkasu muižām", un norādot, ka Aderkasi ir "lielie vasaļi". Pamatā dzīvojuši Vidzemē, Lemsamas (mūsd. Limbaži) apkaimē un Sāmsalā. 1491. gadā Arnolds fo Aderkass ieguva dzimtsīpašumā Bīsteru muižu, kas kļuva par dzimtas Vidzemes līnijas pamatvietu. No dzimtas, līdzīgi kā no citām Baltijas bruņniecības dzimtām, nākuši daudzi izcili Zviedrijas, Prūsijas, Polijas un Krievijas virsnieki. Ģenerālmajors Fabians fon Aderkass (1619.-1683.) par izcilu dienestu no Zviedrijas karaļa Gustava II ieguva vēl vairākus īpašumus Vidzemē un Igaunijā, kas ļāva tā dēlam Otto Reinholdam iedibināt dzimtas Igaunijas līniju (kurai vēlāk bija visai liela loma Ziemeļu kara laikā un Krievijas ziemeļrietumu provincēs). Ziemeļu kara laikā izveidojās dzimtas Dānijas atzars, kad Otto Heinrihs pēc Igaunijas ieņemšanas atsacījās zvērēt iekarotājam, bet pārcēlās uz Dāniju. Šī līnija apsīka XIX gs. vidū ar Prūsijas armijas majora, Braunšveigas pāžu korpusa direktora, Tērbatas universitātes kara mākslas profesora Fridriha Vilhelma Karla (1767.-1843.) nāvi. 1711. gadā Zviedrijas majors Fabians Gustavs (1668.-1773.) iedibināja Sāmsalas līniju, kas 1741. gadā tika uzņemta Sāmsalas bruņniecībā, 1746. gadā - Igaunijas bruņniecībā, bet 1747. gadā - Vidzemes bruņniecībā.
Dzimta izcēlusies arī izglītotības ziņā. 1753. gadā vēlākais Rīgas zemes tiesnesis (1776.) Johans Gustavs fon Aderkass (Johann Gustav von Aderkas) no tēva Magnusa fon Aderkasa (1676.–1753.) mantojumā saņēma Vecmuižas īpašumu, kurā bija ievērojama bibliotēkua, kuru mantinieki turpināja papildināt. Pirmā Garlība Merķeļa publikācija 1792. gadā bijusi veltījuma dzejolis dzimšanas dienā baronam Johanam Gustavam fon Aderkasam, kura plašo bibliotēku jaunais literāts izmantojis, strādājot Liepupes mācītājmuižā un ciemojoties draudzes muižās. XIX gs. dzimta bija krietni paputējusi un daudzi Aderkasi uzturēja sevi ar darbu, piemēram, Adalberts fon Aderkass, kurš studējis medicīnu un vēlāk mežzinības, strādājis Sāvienā par mežzini, līdz viņu 1905. gada 17. novembrī kopā ar viņa trīs gadus jaunāko brāli Eiženu Aderkasus nošāva dumpinieki Cesvainē Salasupītes krastā pie Tējas namiņa.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Ķirbižu (Kürbis, kur Brīdagas kapos apbedīti bijušo Ķirbižu muižas īpašnieku Aderkasi), Bīsteru, Lāņu, Vecmuižas (Sussikas), Duntes, Katvaru, Tiegažu, Mētaga, Šķirstiņu, Pāles, Ārciema (Erkull), Pociema u.c. muižas, kuru lielākā daļa laika gaitā tika zaudētas, līdz XX gs. pirmajā pusē Latvijas agrārreformas ietvaros ģimenes īpašumus nacionalizēja.
Resursi internetā par šo tēmu
- Jānis Zilgalvis. Ķirbižu manor house: architecture and cultural history (.pdf)
- Ķirbižu muiža - pilis.lv
- Aderkas - Väljavõte Liivimaa rüütelkonna genealoogilisest käsiraamatust 1929
- Aderkas - Väljavõte Eestimaa rüütelkonna genealoogilisest käsiraamatust 1930
- Aderkas - Väljavõte Saaremaa rüütelkonna genealoogilisest käsiraamatust 1935
