Fišeri
Visai izplatīts uzvārds vācu zemēs. Baltijas bruņniecībā bija vairākas fon Fišeru dzimtas, kas savstarpēji nebija radniecīgas – ir ļoti uzmanīgi jāaplūko pētāmo vēsturisko personu ģenealoģisko izcelsmi, vai tie pieder pie konkrētās dzimtas, vai vienkārši uzvārda līdzinieki.
fon Fišeri (vc. von Fischer; kr. фон Фишер) - vācu izcelsmes (no Lībekas) vācbaltiešu muižniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas pilsētas virsārsts, Krievijas impērijas medicīnas pārvaldes priekšnieks (главный директор медицинской канцелярии Российской империи), imperatores Annas un troņmantnieka Joana VI personiskais ārsts (лейб-медик), Vācijas dabaspētnieku akadēmijas Leopoldina īstenais loceklis (1736), Londonas karaliskās biedrības biedrs (1744), literāts (ar pseidonīmu "Aizkalnes kalnietis" - Montan zu Hinterbergen) Johans fon Fišers (Johann Bernhart (Bernhard) von Fischer, kr. Иоганн Бернгард фон Фишер, 1685.-1772.). 1736. gadā Johans saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību un tiesības saukties "fon" (von Fischer). 1750. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: Johana tēvabrālis Upsalas universitātes doktors, Magdeburgas hercogistes ģenerālsuperintendents, Vidzemes superintendents, pirmās tipogrāfijas Rīgā īpašnieks Johans Fišers (Johann Fischer, 1636.-1705.); Helmsa hronikas noraksta autors, Rīgas Bāreņu nama grāmatvedis, dabaszinātnieks un ārsts, pirmā Vidzemes dabas apraksta autors Jakobs Benjamins Fišers (Jakob Benjamin von Fischer, 1731.-1793.); Fišera institūta dibinātājs, Rīgas Melngalvju biedrības eltermanis Matiass Vilhelms fon Fišers (?-1803.).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijusi Fišera jeb Grīziņkalna muižiņa (Griesenhof, Griesenbergshof, Hinterbergen, Brauershöfgen), saukta arī par Aizkalni (Hinterbergen), Skrundas (Schrunden) u.c. muižas.
fon Fišeri no Vīcežiem (vc. von Vischer a.d.H. Vizehden; kr. фон Фишер) - sena vācu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistē. 1634. gadā ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1679. gadā dzimta saņēma Sv. Romas impērijas titulu un ģerboni. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minams Ordeņa vicekanclers (1551-1560) Johans Fišers (Johann Vischer). Dzimtas vīriešu līnija izmirusi 1794. gadā līdz ar Polijas-Saksijas armijas kapteiņa Evalda Fridriha fon Fišera (Ewald Friedrich fon Vischer) nāvi.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Vīcežu (Vizehden), Spāres (Sparnenhof), Veģu (Fegen), Kārgadas (Kargadden), Odres (Odern) u.c. muižas.
