Menzenkampfi
fon Menzenkampfi (von Mensenkampf, kr. фон Мензенкампфы) – vienkāršas vācu izcelsmes (Lippe) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas armijas kapteinis Justs Menzenkampfs (1675-1732), kurš 1701. gadā krita krievu gūstā, bet vēlāk palika Krievijas impērijas dienestā. Tā dēls Johans Justs fon Menzenkampfs (1718-1784) par izcilu militāro dienestu saņēma dižciltības statusu un tiesības vārdam pievienot "fon". 1806. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. XIX gs. beigās dzimta pazīstama kā aktīvi mākslas mecenāti un pirmo latviešu mākslinieku atbalstītāji.
Kā zināmākie dzimtas pārstāvji minami: Kaukāza karu varonis, ģenerālleitnants Gotards fon Menzenkampfs (Мензенкампф, Готгардт Богданович, 1806-1878); Vidzemes guberņas galvenais cenzors, latviešu zemnieku izglītotājs Ernsts fon Menzenkampfs (Ernst von Mensenkampf), krievu komponists un diriģents Nikolajs Streļņikovs, dzimis kā fon Menzenkampfs (Стрельников, Николай Михайлович (наст. фам. Мензенкампф); 1888-1939); “Rigaesche Rundschau” redaktors (1933–1939) Ernests Eduards fon Menzenkampfs (Ernst Eduard von Mensenkampff, 1895–1945).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Dīķeru jeb Ķoņu (Puderküll) u.c. muižas.
