Atšķirības starp "Iskolats" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja (Iskolats)''' (kr. ''Исколат: Исполнительный комитет совета рабочих, солдатских и безземельных депутатов Латвии'', abreviatūra ''Исколат'') - ''[[Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padome]]s'' izpildinstitūcija 12 locekļu sastāvā, ko ievēlēja 30.07.-12.08.1917. sesijā Rīgā (29.–30. jūlijā). Krievijas Pagaidu valdības varas periodā tai nebija vērā ņemamas nozīmes, bet pēc [[Oktobra apvērsums Krievijā|Oktobra apvērsuma]] ''Iskolats'' pārņēma iniciatīvu un uzsāka aktīvi iedibināt [[Padomju vara|padomju varu]] neokupētajā latviešu apdzīvotajā teritorijā. 22.12.1917.-4.01.1918. notika [[Iskolata republika]]s proklamēšana un ''Iskolata'' pārvēlēšana, izpildkomitejai pārtopot par valdību. Kad Vācijas armija bija ieņēmusi visu Iskolata republikas teritoriju, ''Iskolats'' evakuējās uz Maskavu, kur 1918. gada aprīlī tika likvidēta (tās dokumentus un arhīvu pārņēma [[Latvijas Nacionālo lietu komisariāts]]). | + | '''Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja (Iskolats)''' (kr. ''Исколат: Исполнительный комитет совета рабочих, солдатских и безземельных депутатов Латвии'', abreviatūra ''Исколат'') - ''[[Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padome]]s'' izpildinstitūcija 12 locekļu sastāvā, ko ievēlēja 30.07.-12.08.1917. sesijā Rīgā (29.–30. jūlijā). Krievijas Pagaidu valdības varas periodā tai nebija vērā ņemamas nozīmes, bet pēc [[Oktobra apvērsums Krievijā|Oktobra apvērsuma]] ''Iskolats'' pārņēma iniciatīvu un uzsāka aktīvi iedibināt [[Padomju vara|padomju varu]] neokupētajā latviešu apdzīvotajā teritorijā. 22.12.1917.-4.01.1918. notika [[Iskolata republika]]s proklamēšana un ''Iskolata'' pārvēlēšana, izpildkomitejai pārtopot par valdību (26 locekļi [[Roziņš Fricis|F.Roziņa]] vadibā). Kad Vācijas armija bija ieņēmusi visu Iskolata republikas teritoriju, ''Iskolats'' evakuējās uz Maskavu, kur 1918. gada aprīlī tika likvidēta (tās dokumentus un arhīvu pārņēma [[Latvijas Nacionālo lietu komisariāts]]). |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. februāris, plkst. 07.31
Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja (Iskolats) (kr. Исколат: Исполнительный комитет совета рабочих, солдатских и безземельных депутатов Латвии, abreviatūra Исколат) - Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildinstitūcija 12 locekļu sastāvā, ko ievēlēja 30.07.-12.08.1917. sesijā Rīgā (29.–30. jūlijā). Krievijas Pagaidu valdības varas periodā tai nebija vērā ņemamas nozīmes, bet pēc Oktobra apvērsuma Iskolats pārņēma iniciatīvu un uzsāka aktīvi iedibināt padomju varu neokupētajā latviešu apdzīvotajā teritorijā. 22.12.1917.-4.01.1918. notika Iskolata republikas proklamēšana un Iskolata pārvēlēšana, izpildkomitejai pārtopot par valdību (26 locekļi F.Roziņa vadibā). Kad Vācijas armija bija ieņēmusi visu Iskolata republikas teritoriju, Iskolats evakuējās uz Maskavu, kur 1918. gada aprīlī tika likvidēta (tās dokumentus un arhīvu pārņēma Latvijas Nacionālo lietu komisariāts).
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 42., 86. lpp.
- Greitjāne R., Vidzemes bezzemnieku padomju darbība, 1917.g. marts - 1918.g. februāris. - Zinātne: Rīga, 1986.
- Spreslis A., Latviešu sarkangvardi cīņā par padomju varu, 1917.-1918. gadā. - Zinātne: Rīga, 1987
- Drīzulis A., Lielais oktobris Latvijā. - Zinātne: Rīga, 1987.
- Iskolata republika: sociālistiskā valstiskuma veidošanās Latvijā. / sast. Pēteris Bondarevs - Avots: Rīga, 1988., ISBN 5-401-00319-6
- Iskolata un tā prezidija protokoli (1917.-1918.). / atb. red. A.Spreslis; red. kol.: A.Bīrons...(u.c.) - Zinātne: Rīga, 1973.
- Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Zinātne: Rīga, 1988.
- Коммунистическая партия Латвии в Октябрьской революции 1917. Документы и материалы (март 1917 - февр. 1918). - Рига, 1963
- Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967
Resursi internetā par šo tēmu
- Latvijas Sociāldemokrātijas CK un Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes Izpildu komiteja (Iskolata) deklarācija par Latvijas pašnoteikšanos. 1917. gada 24. decembrī (1918. gada 6. janvārī), Valkā
- Iskolata dekrēts par latviešu valodas lietošanu Latvijas iestādēs
- Šalda V., Mums būs tomēr nepieciešams simulēt Latvijas patstāvību... - LVVA
- Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes protests pret Iskolata realizēto pilsoniskās preses ierobežošanu. 1917.gada 20. decembrī (7. janvārī) Valkā
- Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes otrās sesijas protokols. 1918.gada 28.-31. decembrī (15.-18. janvārī)
- Bormane A. Sarkanie Rīgā. // Latvijas Avīze, 2004. gada 2. janvāris
- Padomju tiesības Latvijas teritorijā pirmskara laikā, to raksturojums.
- Zile Zigurds L. Legal thought and the formation of law and legal institutions in the Socialist Soviet Republic of Latvia, 1917-1920. // Journal of Baltic Studies, Volume 8, Issue 3 Autumn 1977, pages 195-204
- Ezergailis, Andrew. The Latvian Impact on the Bolshevik Revolution: The First Phase: September 1917 to April 1918, East European Monographs no. 144. Boulder: East European Monographs, 1983, ISBN 088033035X
- Swain, Geoffrey (1999). "The Disillusioning of the Revolution's Praetorian Guard: The Latvian Riflemen, Summer–Autumn 1918" (PDF). Europe–Asia Studies 51 (4): 667–686. doi:10.1080/09668139998840. Retrieved on 2007-07-10
