Atšķirības starp "Plāters-Zībergs Mihaels fon" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Mihaels fon Plāters-Zībergs''' (''Graf Michael von Plater-Sieberg'', 1778.–1865.) - [[Baltijas guberņas|Baltijas provinču]] muižnieks ([[grāfs]]). Dzimis ap 1778. gadu kā Mihaels Broil–Plāters. Dzimtai piederējuši plaši īpašumi Ilūkstes apriņķī | + | '''Mihaels fon Plāters-Zībergs''' (''Graf Michael von Plater-Sieberg'', 1778.–1865.) - [[Baltijas guberņas|Baltijas provinču]] muižnieks ([[grāfs]]). Dzimis ap 1778. gadu kā '''Mihaels Broil–Plāters'''. Dzimtai piederējuši plaši īpašumi Ilūkstes apriņķī un ap Krāslavu. 1806. gadā apprecoties ar pēdējo Zībergu dzimtas atvasi baronesi Izabellu Helēnu fon Zībergu, Mihaelam nācās pieņemt sievas uzvārdu (sakarā ar milzīgo līgavas pūru un iespējamiem īpašumu strīdiem nākotnē, laulību kontraktu nācās apstiprināt [[Imperators|imperatoram]] [[Aleksandrs I, Krievijas imperators|Aleksandram I]] personīgi), iedibinot Plāteru–Zībergu atzaru. Bērni: Luīze. Dzimtas īpašumos bija Pilskalnes, Sventes, Dvietes un Līksnas muižas u.c. 1805. gadā ievēlēts par Viļņas universitātes goda locekli. Iecelts par Vitebskas un Mogiļevas [[Guberņa|guberņu]] skolu inspektoru. No 1812. gada [[Kurzemes guberņa]]s valdes padomnieks, vēlāk par [[Viļņas guberņa]]s [[Vicegubernators|vicegubernatoru]]. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 25. februāris, plkst. 12.37
Mihaels fon Plāters-Zībergs (Graf Michael von Plater-Sieberg, 1778.–1865.) - Baltijas provinču muižnieks (grāfs). Dzimis ap 1778. gadu kā Mihaels Broil–Plāters. Dzimtai piederējuši plaši īpašumi Ilūkstes apriņķī un ap Krāslavu. 1806. gadā apprecoties ar pēdējo Zībergu dzimtas atvasi baronesi Izabellu Helēnu fon Zībergu, Mihaelam nācās pieņemt sievas uzvārdu (sakarā ar milzīgo līgavas pūru un iespējamiem īpašumu strīdiem nākotnē, laulību kontraktu nācās apstiprināt imperatoram Aleksandram I personīgi), iedibinot Plāteru–Zībergu atzaru. Bērni: Luīze. Dzimtas īpašumos bija Pilskalnes, Sventes, Dvietes un Līksnas muižas u.c. 1805. gadā ievēlēts par Viļņas universitātes goda locekli. Iecelts par Vitebskas un Mogiļevas guberņu skolu inspektoru. No 1812. gada Kurzemes guberņas valdes padomnieks, vēlāk par Viļņas guberņas vicegubernatoru.
