Atšķirības starp "Džordžs IV, Lielbritānijas karalis" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns)
 
m
 
(10 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
11. rindiņa: 11. rindiņa:
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''sieva'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''sieva'''
−
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Karolīna, karaliene konsortee<br />
+
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Karolīna (1768.-1821.)
−
(Brunsvikas princese)
 
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''bērni'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''bērni'''
−
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Šarlote (''Princess Charlotte Augusta of Wales'')
+
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Šarlote Auguste (1796.-1817.)
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''karaliskais nams'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''karaliskais nams'''
21. rindiņa: 20. rindiņa:
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''tēvs'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''tēvs'''
−
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Džordžs III (Lielbritānijas laralis)|Džordžs III]]
+
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Džordžs III, Lielbritānijas karalis|Džordžs III]]
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''māte'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''māte'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Šarlote<br>
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Šarlote<br>
−
(Meklenburgas-Strelicas princese)
 
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''dzimis'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''dzimis'''
−
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 12.08.1762.<br /> Sv. Džeimsa pilī, Londonā
+
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 12.08.1762.
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''miris'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''miris'''
−
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 26.06.1830.<br /> Vindzoru pilī, Berkšīrā
+
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 26.06.1830.
 
|}
 
|}
−
'''Džordžs IV''' (''George Augustus Frederick of Hanover''), Kornvelas hercogs, [[Jorka]]s [[hercogs]] (1762.-1820.), [[Velsa]]s [[princis]] (1762.-1820.), [[Hanovere]]s un [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[karalis]].
+
'''Džordžs IV''' (''George Augustus Frederick By the Grace of God, of the United Kingdom of Great Britain and Ireland King, Defender of the Faith, King of Hannover, Duke of Brunswick''), Kornvelas hercogs, [[Jorka]]s [[hercogs]] (1762.-1820.), [[Velsas princis]] (1762.-1820.), [[Hanovere]]s un [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[karalis]]. 1795. gada 8. aprīlī apprecējās ar Braunšveigas-Volfenbitelas princesi Karolīnu (''Caroline Amalie Elisabeth von Braunschweig-Wolfenbüttel''). Valdīt sāka jau krietni agrāk, jo 1811. gada 5. februārī viņa tēvu, karali Džordžu III atzina par psihiski slimu, līdz ar to tā vecāko dēlu iecēla par ''princi reģentu'' (''Prince Regent'') kā faktisko valsts vadītāju līdz karaļa nāvei 1820. gada 29. janvārī. Džordža IV valdīšanas laika spilgtākās iezīmes bija Lielbritānijas aktīva iesaistīšanās t.s. ''Napoleona karos'', kā arī stabila valsts ekonomiskā attīstība. Viens no nepopulārākajiem karaļiem valsts vēsturē (strīdi ar meitu un sievas pamešana 1796. gadā, laulības šķiršana 1820. gadā, kā arī prinča visai frivolais un izšķērdīgais dzīvesveids bija pateicīga tēma tenkām sabiedrībā un satīrai).
 +
 
 +
{{Ksākums}}
 +
{{amati|pirms = [[Džordžs III, Lielbritānijas karalis|Džordžs III]]|virsraksts = [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas karalis]]|periods = 1820.-1830.|pēc = [[Viljams IV, Lielbritānijas karalis|Viljams IV]]}}
 +
{{Kbeigas}}
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
55. rindiņa: 57. rindiņa:
 
* [http://www.coins-gb.ru/vilgelm-iv-genrih.html Вильгельм IV Генрих - Монеты Великобритании]
 
* [http://www.coins-gb.ru/vilgelm-iv-genrih.html Вильгельм IV Генрих - Монеты Великобритании]
  
−
{{Ksākums}}
+
[[Kategorija:D]]
−
{{amati|pirms = [[Džordžs III (Lielbritānijas karalis)|Džordžs III]]|virsraksts = [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas karalis]]|periods = 1820.-1830.|pēc = [[Viljams IV (Lielbritānijas karalis)|Viljams IV]]}}
 
−
{{Kbeigas}}
 
−
 
 
−
[[Kategorija:Personas]]
 

Pašreizējā versija, 2009. gada 25. februāris, plkst. 16.59

Džordžs IV
George IV.jpg
valda 29.01.1820.- 26.06.1830.
kronēšana 19.07.1821.
sieva Karolīna (1768.-1821.)
bērni Šarlote Auguste (1796.-1817.)
karaliskais nams Hanoveres dinastija
tēvs Džordžs III
māte Šarlote
dzimis 12.08.1762.
miris 26.06.1830.

Džordžs IV (George Augustus Frederick By the Grace of God, of the United Kingdom of Great Britain and Ireland King, Defender of the Faith, King of Hannover, Duke of Brunswick), Kornvelas hercogs, Jorkas hercogs (1762.-1820.), Velsas princis (1762.-1820.), Hanoveres un Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karalis. 1795. gada 8. aprīlī apprecējās ar Braunšveigas-Volfenbitelas princesi Karolīnu (Caroline Amalie Elisabeth von Braunschweig-Wolfenbüttel). Valdīt sāka jau krietni agrāk, jo 1811. gada 5. februārī viņa tēvu, karali Džordžu III atzina par psihiski slimu, līdz ar to tā vecāko dēlu iecēla par princi reģentu (Prince Regent) kā faktisko valsts vadītāju līdz karaļa nāvei 1820. gada 29. janvārī. Džordža IV valdīšanas laika spilgtākās iezīmes bija Lielbritānijas aktīva iesaistīšanās t.s. Napoleona karos, kā arī stabila valsts ekonomiskā attīstība. Viens no nepopulārākajiem karaļiem valsts vēsturē (strīdi ar meitu un sievas pamešana 1796. gadā, laulības šķiršana 1820. gadā, kā arī prinča visai frivolais un izšķērdīgais dzīvesveids bija pateicīga tēma tenkām sabiedrībā un satīrai).


Priekštecis:
Džordžs III 		Lielbritānijas karalis
1820.-1830. 		Pēctecis:
Viljams IV


Literatūra

  • Baker Kenneth. George IV: A Life in Caricature. - Thames & Hudson, London, 2005, ISBN 0-500-25127-4.
  • Machin, G. I. T., The Catholic Question in English Politics 1820 to 1830. - Oxford University Press, Oxford, 1964
  • David Saul. Prince of Pleasure: The Prince of Wales and the Making of the Regency. - Grove Press, 2000, ISBN 0802137032.
  • De-la-Noy, Michael. George IV. - Sutton Publishing, Stroud, Gloucestershire, 1998, ISBN 0-7509-1821-7.
  • Derry, John W. The Regency Crisis and the Whigs. - Cambridge University Press, 1963
  • Hibbert, Christopher. George IV, Prince of Wales, 1762–1811. - Longman, London, 1972, ISBN 0-582-12675-4.
  • Hibbert, Christopher. George IV, Regent and King, 1811–1830. - Allen Lane, London, 1973, ISBN 0-7139-0487-9.
  • Parissien, Steven. George IV: The Grand Entertainment. - John Murray, London, 2001, ISBN 0-7195-5652-X.
  • Smith, E. A. George IV. - Yale University Press, 1999, ISBN 0300076851.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Džordžs_IV,_Lielbritānijas_karalis&oldid=12149"