Atšķirības starp "Liepājas Zilā gvarde" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Lībavas Zilā sardze''' (''Der blauen reitenden Bürger Compagnie in Libau'') jeb '''Liepājas Zilā sardze''' (literatūrā arī "Liepājas Zilā gvarde") - paramilitāra [[Pilsonība|pilsoņu]] zemessardze [[Lībava|Lībavā]]. Komandieris "ritmeistars". Tajā varēja būt tikai neprecētie tirgotāji un [[komiji]], un tās pamatfunkcija bija sardzes posteņu nodrošināšana, kārtības uzturēšana pilsētā, pilsoņu [[kārta]]s reprezentācija svētkos. Sākotnēji "Jaunā jātnieku komanda", kas izveidojās 1670.-1680. gados no pilsoņu militārās organizācijas "Sarkanā pilsonības karoga sardze" (''Rote Burgerfahne''). 1760. gadā [[hercogs]] [[Karls no Saksijas, Kurzemes hercogs|Saksijas Karls]] apstiprināja vienības regulu. 1765. Zilā sardze saņēma no hercoga [[Bīrons Ernsts Johans, Kurzemes hercogs|Ernsta Johana]] jaunu karogu. 1809. gadā pārdēvēta par "Aleksandra gvardi". | + | '''Lībavas Zilā sardze''' (''Der blauen reitenden Bürger Compagnie in Libau'') jeb '''Liepājas Zilā sardze''' (literatūrā arī "Liepājas Zilā gvarde") - paramilitāra [[Pilsonība|pilsoņu]] zemessardze [[Lībava|Lībavā]], kas pildīja kārtības uzturēšanas un garnizona funkcijas. Komandieris "ritmeistars". Tajā varēja būt tikai neprecētie tirgotāji un [[komiji]], un tās pamatfunkcija bija sardzes posteņu nodrošināšana, kārtības uzturēšana pilsētā, pilsoņu [[kārta]]s reprezentācija svētkos. Sākotnēji "Jaunā jātnieku komanda", kas izveidojās 1670.-1680. gados no pilsoņu militārās organizācijas "Sarkanā pilsonības karoga sardze" (''Rote Burgerfahne''). 1760. gadā [[hercogs]] [[Karls no Saksijas, Kurzemes hercogs|Saksijas Karls]] apstiprināja vienības regulu. 1765. Zilā sardze saņēma no hercoga [[Bīrons Ernsts Johans, Kurzemes hercogs|Ernsta Johana]] jaunu karogu. 1809. gadā pārdēvēta par "Aleksandra gvardi". Apbruņojumā bija arī lielgabali.<ref>1812. gada jūlijā pilsētā apmetušies Napoleona armijas Prūsijas bataljoni atbruņoja gan Zilo, gan Zaļo sardzi, to "pēc franču parauga" kaltos zobenus izdalot bataljonu virsniekiem, bet atstājot pilsētu, paņemot līdzi arī lielgabalus. - Dzīve Liepājā Napoleona laikā. // Kurzemes vārds, 4.07.1939. Nr. 148</ref> |
| + | |||
| + | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
| + | |||
| + | {{atsauces}} | ||
[[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] | [[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 1. marts, plkst. 13.25
Lībavas Zilā sardze (Der blauen reitenden Bürger Compagnie in Libau) jeb Liepājas Zilā sardze (literatūrā arī "Liepājas Zilā gvarde") - paramilitāra pilsoņu zemessardze Lībavā, kas pildīja kārtības uzturēšanas un garnizona funkcijas. Komandieris "ritmeistars". Tajā varēja būt tikai neprecētie tirgotāji un komiji, un tās pamatfunkcija bija sardzes posteņu nodrošināšana, kārtības uzturēšana pilsētā, pilsoņu kārtas reprezentācija svētkos. Sākotnēji "Jaunā jātnieku komanda", kas izveidojās 1670.-1680. gados no pilsoņu militārās organizācijas "Sarkanā pilsonības karoga sardze" (Rote Burgerfahne). 1760. gadā hercogs Saksijas Karls apstiprināja vienības regulu. 1765. Zilā sardze saņēma no hercoga Ernsta Johana jaunu karogu. 1809. gadā pārdēvēta par "Aleksandra gvardi". Apbruņojumā bija arī lielgabali.[1]
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ 1812. gada jūlijā pilsētā apmetušies Napoleona armijas Prūsijas bataljoni atbruņoja gan Zilo, gan Zaļo sardzi, to "pēc franču parauga" kaltos zobenus izdalot bataljonu virsniekiem, bet atstājot pilsētu, paņemot līdzi arī lielgabalus. - Dzīve Liepājā Napoleona laikā. // Kurzemes vārds, 4.07.1939. Nr. 148
