Atšķirības starp "Toriji" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Toriji''' (angl. ''Tory'') - rojālistu apzīmējums angļvalodīgajās zemēs; atkarībā no konteksta: '''1.''' Īru partizāni 1640.-1650. gados (no īru ''tóraighe'' - "vajātie"), kas karoja kā no troņa gāztās [[Stjuartu dinastija]]s atbalstītāji pret [[Kromvels Olivers|Olivera Kromvela]] republikāņu armiju. '''2.''' [[Parlaments|Parlamenta]] frakcija [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] XVII-XVIII gs., kuru pamatā veidoja pie [[Anglijas Baznīca]]s vai [[Romas Katoļu Baznīca]]s piederīgie [[monarhija]]s atbalstītāji. Terminu sāka lietot 1678.-1681. gadu iekšpolitiskās krīzes laikā, kad par ''torijiem'' sāka dēvēt to Parlamenta deputātu daļu, kas bija pret (''Abhorrers'') apspriesto [[Džeimss II, Anglijas karalis|Džeimsa II]] atcelšanu no troņa, savukārt par [[vigi]]em sāka dēvēt tos deputātus, kuri bija par [[monarhija]]s likvidēšanu (''Petitioners''). XVIII gs. 20. gados ''toriji'' pārveidojās par [[Politiska partija|politisku partiju]] mūsdienu izpratnē, definējot savas ideoloģijas reliģiskos, politikas un ekonomikas pamatprincipus, kā arī organizatorisko struktūru. Tradicionāli tās atbalstītāji bija [[aristokrātija]] un zemes īpašnieki, kas bija par konservatīvismu valsts iekšpolitikā un ārpolitikā, izveirīšanos no radikālām pārmaiņām. Partijas pozīcijas ievērojami vājināja 1832. gada Parlamenta reforma, kas tajā pielaida jauno rūpnieku un tirdzniecības aprindu pārstāvjus. XIX gs. vidū partija pārtapa par ''Konservatīvo partiju'' (''The Conservative Party''), kuras biedrus līdz mūsu dienām pēc inerces turpina dēvēt par ''torijiem''. '''3.''' Bez tam tā dažkārt apzīmē | + | '''Toriji''' (angl. ''Tory'') - rojālistu apzīmējums angļvalodīgajās zemēs; atkarībā no konteksta: '''1.''' Īru partizāni 1640.-1650. gados (no īru ''tóraighe'' - "vajātie"), kas karoja kā no troņa gāztās [[Stjuartu dinastija]]s atbalstītāji pret [[Kromvels Olivers|Olivera Kromvela]] republikāņu armiju. '''2.''' [[Parlaments|Parlamenta]] frakcija [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] XVII-XVIII gs., kuru pamatā veidoja pie [[Anglijas Baznīca]]s vai [[Romas Katoļu Baznīca]]s piederīgie [[monarhija]]s atbalstītāji. Terminu sāka lietot 1678.-1681. gadu iekšpolitiskās krīzes laikā, kad par ''torijiem'' sāka dēvēt to Parlamenta deputātu daļu, kas bija pret (''Abhorrers'') apspriesto [[Džeimss II, Anglijas karalis|Džeimsa II]] atcelšanu no troņa, savukārt par [[vigi]]em sāka dēvēt tos deputātus, kuri bija par [[monarhija]]s likvidēšanu (''Petitioners''). XVIII gs. 20. gados ''toriji'' pārveidojās par [[Politiska partija|politisku partiju]] mūsdienu izpratnē, definējot savas ideoloģijas reliģiskos, politikas un ekonomikas pamatprincipus, kā arī organizatorisko struktūru. Tradicionāli tās atbalstītāji bija [[aristokrātija]] un zemes īpašnieki, kas bija par konservatīvismu valsts iekšpolitikā un ārpolitikā, izveirīšanos no radikālām pārmaiņām. Partijas pozīcijas ievērojami vājināja 1832. gada Parlamenta reforma, kas tajā pielaida jauno rūpnieku un tirdzniecības aprindu pārstāvjus. XIX gs. vidū partija pārtapa par ''Konservatīvo partiju'' (''The Conservative Party''), kuras biedrus līdz mūsu dienām pēc inerces turpina dēvēt par ''torijiem''. '''3.''' Bez tam tā dažkārt apzīmē ''Skotu ūnijistu partijas'' (''Scottish Unionist Party''), kas pastāvēja līdz 1965. gadam, biedrus, kā arī ''Konservatīvo partijas'' biedrus Kanādā. Ziemeļamerikā XVIII-XIX gs. [[Ziemeļamerikas koloniju neatkarības karš|Ziemeļamerikas koloniju neatkarības kara]] laikā par ''torijiem'' dēvēja valdībai lojālos rojālistus, savukārt [[Pilsoņu karš ASV|Pilsoņu kara ASV]] laikā par ''torijiem'' dēvēja tos, kas nepiekrita t.s. Dienvidu štatu tiesībām izstāties no Savienības. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 12. marts, plkst. 11.43
Toriji (angl. Tory) - rojālistu apzīmējums angļvalodīgajās zemēs; atkarībā no konteksta: 1. Īru partizāni 1640.-1650. gados (no īru tóraighe - "vajātie"), kas karoja kā no troņa gāztās Stjuartu dinastijas atbalstītāji pret Olivera Kromvela republikāņu armiju. 2. Parlamenta frakcija Anglijas karalistē XVII-XVIII gs., kuru pamatā veidoja pie Anglijas Baznīcas vai Romas Katoļu Baznīcas piederīgie monarhijas atbalstītāji. Terminu sāka lietot 1678.-1681. gadu iekšpolitiskās krīzes laikā, kad par torijiem sāka dēvēt to Parlamenta deputātu daļu, kas bija pret (Abhorrers) apspriesto Džeimsa II atcelšanu no troņa, savukārt par vigiem sāka dēvēt tos deputātus, kuri bija par monarhijas likvidēšanu (Petitioners). XVIII gs. 20. gados toriji pārveidojās par politisku partiju mūsdienu izpratnē, definējot savas ideoloģijas reliģiskos, politikas un ekonomikas pamatprincipus, kā arī organizatorisko struktūru. Tradicionāli tās atbalstītāji bija aristokrātija un zemes īpašnieki, kas bija par konservatīvismu valsts iekšpolitikā un ārpolitikā, izveirīšanos no radikālām pārmaiņām. Partijas pozīcijas ievērojami vājināja 1832. gada Parlamenta reforma, kas tajā pielaida jauno rūpnieku un tirdzniecības aprindu pārstāvjus. XIX gs. vidū partija pārtapa par Konservatīvo partiju (The Conservative Party), kuras biedrus līdz mūsu dienām pēc inerces turpina dēvēt par torijiem. 3. Bez tam tā dažkārt apzīmē Skotu ūnijistu partijas (Scottish Unionist Party), kas pastāvēja līdz 1965. gadam, biedrus, kā arī Konservatīvo partijas biedrus Kanādā. Ziemeļamerikā XVIII-XIX gs. Ziemeļamerikas koloniju neatkarības kara laikā par torijiem dēvēja valdībai lojālos rojālistus, savukārt Pilsoņu kara ASV laikā par torijiem dēvēja tos, kas nepiekrita t.s. Dienvidu štatu tiesībām izstāties no Savienības.
Literatūra
- Feiling К.G. A history of the Tory Party. 1640-1714. - London, 1951
- Feiling К.G. The Second Tory Party. 1714-1832. - London, 1938
- Georg Quabbe. Tar ar Ri. Variatiionen über ein konservatives. - Thema, Berlin 1927
Resursi internetā par šo tēmu
- Tory - Answers.com online dictionary
- The Tory Act - Published by Order of the Continental Congress, Philadelphia, Jan. 2, 1776
