Stjuartu dinastija
Stjuarti (sākotnēji Steward, vai Stewart, kopš XVI gs. franciskotā versijā Stuart) - Skotijas aristokrātu dzimta, kas valdīja Skotijas karalistē (1371.-1649. un 1660.-1707.), Anglijas karalistē (1603.-1649. un 1660.-1707.), Lielbritānijas karalistē (1707.-1714.). Pirmie zināmie šīs dzimtas pārstāvji bija XI gs. Dolas no Bretaņas (Dol de Bretagne) un Komburgas (Combourg) prinča senešals Flālds I (Flaald the Seneschal). Tā mazdēls Flālds II jau bija Henrija I vasalis. Flālda brālis barons Viljams (baron Sir William d'Aubigny) tika iecelts par Arundelas grāfu (Earl of Arundel) un kļuva par Fitz-Alanu (Fitz-Alan) dzimtas aizsācēju. Flālda II mazdēls Volters (Walter the Steward, miris 1177.) Skotijas karalisti pārņēmušajā juku laikā atbalstīja imperatrisi Matildi, un tika iecelts par Skotijas senešalu - lordu virsstjuartu (Lord High Steward). Tā kā arī viņa pēcnācēji kļuva par lordiem stjuartiem, šis amata nosaukums pamazām kļuva par konkrētās dzimtas apzīmējumu. Sestais lords stjuarts Volters (Walter Stewart) aprecēja Skotijas karaļa Roberta I Brusa meitu Margaritu (Marjorie Bruce or Margaret de Bruce), savukārt viņu dēls Roberts pēc sava tēvoča Dāvida II Brusa (David II of Scotland) nāves mantoja Skotijas karalistes troni.
Satura rādītājs
Skotijas stjuarti
- Volters I, Stjuarts (Walter I the Steward, 1st High Steward of Scotland, ...-1177.)
- Alans, Stjuarts (Alan Stewart, 2nd High Steward of Scotland, ...-1204.)
- Volters II, Stjuarts (Walter II Stewart, 3rd High Steward of Scotland, ...-1246.)
- Aleksandrs, Stjuarts (Alexander Stewart, 4th High Steward of Scotland, ...-1283.)
- Džeimss, Stjuarts (James Stewart or Iacobus Stewart, 5th High Steward of Scotland, ...-1309.)
- Volters III, Stjuarts (Walter Stewart, 6th High Steward of Scotland, ...-1326.)
- Roberts, Stjuarts (Robert Stewart, 7th High Steward of Scotland, 1316.-1390.)
Stjuarti Skotijas tronī
- Roberts II (Robert II Stewart, 1316.-1390.), Skotijas karalis (1371.-1390.)
- Roberts III (Robert III Stewart, 1390.-1406.), Skotijas karalis (1390.-1406.)
- Džeimss I (James I Stewart or Iacobus I Stewart, 1394.-1437.), Skotijas karalis (1406.-1437.)
- Džeimss II (James II Stewart or Iacobus II Stewart, 1430.-1460.), Skotijas karalis (1437.-1460.)
- Džeimss III (James III Stewart or Iacobus III Stewart, 1451.-1488.), Skotijas karalis (1460.-1488.)
- Džeimss IV (James IV Stuart or Iacobus IV Stuart, 1473.-1513.), Skotijas karalis (1488.-1513.)
- Džeimss V (James V Stewart or Iacobus V Stuart, 1512.-1542.), Skotijas karalis (1513.-1542.)
- Marija I (Mary I Stuart, fr. Marie, reine des Écossais, 1542.-1587.), Skotijas karaliene (1542.-1567.)
- Džeimss VI (James VI Stuart or Iacobus VI Stuart, 1566.-1625.), Skotijas karalis (1567.-1625.)
Stjuarti Anglijas tronī
- Džeimss I (1566.-1625.), Skotijas karalis (1567.-1625.) Anglijas un Īrijas karalis (1603.-1625.)
- Čārlzs I (1600.-1649.), Skotijas, Īrijas un Anglijas karalis (1625.-1649.)
- Čārlzs II (1630.-1685.), Skotijas (1649.-1651. un 1660.-1685.), Īrijas (1660.-1685.) un Anglijas karalis (1660.-1685.)
- Džeimss II (1633.-1701.), Skotijas, Īrijas un Anglijas karalis (1685.-1688.)
- Marija II (1662.-1694.), Skotijas, Īrijas un Anglijas karaliene kopā ar savu vīru Oranijas Vilhelmu III (1689.–1702.)
Stjuarti Lielbritānijas tronī
- Anna, Skotijas, Īrijas un Anglijas karaliene (1702.-1707.), Lielbritānijas karaliene (1707.-1714.)
Tā kā Anna mira, neatstājot pēcnācējus (1701. gadā tika pieņemts "Akts par valsts iekārtu" /Act of Settlement/, saskaņā ar kuru Anglijas un Skotijas troņos nedrīkstāja kāpt ne katoļi, ne katoļu laulātie - par Annas troņmantnieci kļuva vienīgā protestante dzimtā Hanoveres kūrfirste Sofija, Džeimsa I mazmeita), Lielbritānijas tronī kāpa Sofijas dēls Hanoveres kūrfirsts Džordžs (vāc. Georg Ludwig von Hannover), dibinot Hanoveres dinastiju.
Literatūra
- Tanner R., The Late Medieval Scottish Parliament: Politics and the Three Estates, 1424-1488. - East Linton, 2001.
- Williamson D. The Kings and Queens of England. London: National Portrait Gallery. L. 1998. ISBN 1-85514-228-7
