Atšķirības starp "Berdjajevs Nikolajs" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 13. marts, plkst. 10.44

Nikolajs Berdjajevs 1912. gadā

Nikolajs Berdjajevs (Бердяев Николай Александрович, 1874.-1948.) – filosofs, mistiķis, eksistenciālists, vehisma ideologs. Dzimis 1874. gada 6.(18.) martā Kijevā, Krievijas impērijā, (kavaliergvarda un Kijevas apriņķa muižniecības deputāta Aleksandra Berdjajeva un Alīnas, dzimušas kņazienes Kudaševas) ģimenē. Pamatizglītību ieguvis mājas apmācībā, pēc tam mācījies Kijevas kadetu korpusā. 1894. gadā uzsāka studijas Kijevas universitātē - sākumā dabaszinātņu fakultātē, pēc gada pārgāja uz juridisko fakultāti. 1898. gadā par piedalīšanos kreiso studentu nelegālo pulciņu darbībā, izslēgts no universitātes, tiesāts un izsūtīts uz Vologdas guberņu. Pēc tam dzīvoja Pēterburgā un Maskavā. 1898. gadā sāka publicēties. 1922. gadā (pēc vairākkārtējiem arestiem) emigrēja uz Berlīni, 1924. gadā uz Franciju. Daudz rakstīja un publicējās, laikā no 1925. līdz 1940. gadam bija žurnāla "Путь" (Ceļš) redaktors. Miris 1948. gada 24. martā Klamārā (pie Parīzes). Sava pasaules uzskata meklējumos sākotnēji aizrāvās ar marksismu. Ap 1901. gadu tajā vīlās un pievērsās Dieva meklējumiem mistikas atklāsmē. Par galveno izvirzīja indivīda „iekšējo“, „garīgo“ atbrīvošanos caur ticību (Brīvības filozofija, 1911., Radošās darbības jēga, 1916., u.c.). Savā koncepcijā apzīmēja kapitālismu par „necilvēcīgu iekārtu“, klasisko kristietību par „ekspluatācijas instrumentu“, daļēji atzina „komunistisko patiesību“, kas izpaužoties ražošanas sabiedriskošanā. Pēc Berdajeva domām alternatīva ir kristīgais eksistenciālisms jeb personālisms. Par vienīgo realitāti viņš uzskatīja subjekta „pastāvēšanu“, kura radošās darbības pamatā esot „absolūtā brīvība“, kas deducēta no „bezdibeņa“ (aizgūts no Bēmes. Šīs radošās darbības saturs esot t.s. „dievcilvēces dialektika“, mistērija, kad „Dievs dzimst cilvēkā un cilvēks dzimst Dievā“ (aizgūts no Dostojevska). „Dievcilvēka radošo darbību“ Berdajevs pārnes t.s. „jaunajos viduslaikos“, „ceturtās dimensijas“ viņpasaulē, radošu darbošanos šajā pasaulē uzskatot par bezcerīgu. ("Es un objektu pasaule", 1934., "Eshatoloģiskās metafizikas īss apskats. Radoša darbība un objektivizācija.", 1947., u.c.). Savā galvenajā darbā „Nevienlīdzības filozofija“ sociālo nevienlīdzību atzina par dabisku, bet karus kā vienu no cilvēces radošās attīstības dzinuļiem.

Literatūra

Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 48. lpp.
Berdjajevs Nikolajs. Jaunrades pasaule. "Jaunrades būtība" un radošās ekstāzes pārdzīvojums. // Grāmata. - Nr.3 (1992.), 33.-42.lpp.
Berdjajevs Nikolajs. Mākslas krīze (par futūrismu krievu mākslā 20. gs. sākumā). // Grāmata. - Nr.4 (1991.), 37.-42.lpp.
Berdjajevs Nikolajs. Kristietība, komunisms un eross / Nikolajs Berdjajevs; sast.un tulk. Šuvajevs I. un Zunde A. - Intelekts, Rīga, 1994.

Бердяев Н.А. Самопознание (Опыт философской автобиографии). - Москва, 1991

Berdyaev N. Dream and reality: An essay in autobiography. - Bles, London, 1950
Vallon M.A. An apostle of freedom: Life and teachings of Nicolas Berdyaev. - Philosophical Library, New York, 1960

Resursi internetā par šo tēmu

Nikolajs Berdjajevs. Mākslas krīze. (fragments) / tulk. Tamāra Ringa - satori.lv

@@ 34. rindiņa: / 34. rindiņa: @@
 ----
 * [http://www.isfp.co.uk/russian_thinkers/nikolay_berdyaev.html Richard Schain. Gallery of russian thinkers - Nikolay Berdyaev]
+* [http://www.georgefox.edu/academics/undergrad/departments/soc-swk/ree/SERGEEV_BER.html Sergeev, Mikhail. Post-Modern themes in the philosophy of Nicolas Berdyaev. - Religion in Eastern Europe]
+* [http://www.kosovo.net/ortruth.html Nicholas A. Berdyaev. The Truth of Orthodoxy. // Vestnik of the Russian West European Patriarchal Exarchate- Paris, 1952]
 [[Kategorija:B]]

Atšķirības starp "Berdjajevs Nikolajs" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 13. marts, plkst. 10.44

Literatūra

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt