Atšķirības starp "Livonijas ordinācijas" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Livonijas ordinācijas''' (vidusl.lat. ''Ordinationes Livoniae'') - 1589. un 1598. gadu Žečpospoļitas karaļa [[Sigismunds III Vaza (Žečpospoļitas karalis|Sigismunda III Vazas]] un Seima lēmumi par [[Pārdaugavas hercogiste]]s pārvaldi un muižnieku privilēģijām. 1589. gada ordinācijas postulēja Polijas un Lietuvas muižnieku tiesisko vienlīdzību amatu un muižu iegūšanā, ierobežoja vācu izcelsmes muižnieku privilēģijas (tie nedrīkstēja kļūt par [[Stārasts|stārastiem]], netika apstiprināti pirms 1539. gadam saņemtie [[Lēnis|lēņi]]). Kara ar Zviedriju draudu ietekmē šos ierobežojumus atcēla.
+
'''Livonijas ordinācijas''' (vidusl.lat. ''Ordinationes Livoniae'') - 1589. un 1598. gadu Žečpospoļitas karaļa [[Sigismunds III Vaza (Žečpospoļitas karalis|Sigismunda III Vazas]] un Seima lēmumi par [[Pārdaugavas hercogiste]]s pārvaldi un muižnieku privilēģijām. Ar t.s. 1598. gada Otro Livonijas ordināciju (''Ordinationes Livoniae II'') prezidiāti tika pārdēvēti par [[Vaivadija|vaivadijām]] un pēc Lietuvas parauga sadalīti sīkāk [[Poviats|poviatos]] (''powiate''). Valsts muižas bija apvienotas stārastijās, kuras pārvaldīja [[Stārasts|stārasti]] jeb [[Pilskungs|pilskungi]]. Noteica Polijas un Lietuvas muižnieku tiesisko vienlīdzību amatu un muižu iegūšanā, ierobežoja vācbaltiešu izcelsmes muižnieku privilēģijas (tie nedrīkstēja kļūt par stārastiem, netika apstiprināti pirms 1539. gadam saņemtie [[Lēnis|lēņi]]). Kara ar Zviedriju draudu ietekmē šos ierobežojumus atcēla.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 18. marts, plkst. 07.35

Livonijas ordinācijas (vidusl.lat. Ordinationes Livoniae) - 1589. un 1598. gadu Žečpospoļitas karaļa Sigismunda III Vazas un Seima lēmumi par Pārdaugavas hercogistes pārvaldi un muižnieku privilēģijām. Ar t.s. 1598. gada Otro Livonijas ordināciju (Ordinationes Livoniae II) prezidiāti tika pārdēvēti par vaivadijām un pēc Lietuvas parauga sadalīti sīkāk poviatos (powiate). Valsts muižas bija apvienotas stārastijās, kuras pārvaldīja stārasti jeb pilskungi. Noteica Polijas un Lietuvas muižnieku tiesisko vienlīdzību amatu un muižu iegūšanā, ierobežoja vācbaltiešu izcelsmes muižnieku privilēģijas (tie nedrīkstēja kļūt par stārastiem, netika apstiprināti pirms 1539. gadam saņemtie lēņi). Kara ar Zviedriju draudu ietekmē šos ierobežojumus atcēla.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 16. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu