Stārasts
No ''Vēsture''
Stārasts (pol. starosta - "vecākais"; lat. capitaneus, angl. elder, fr. staroste, vāc. Starost, kr. староста, liet. seniūnas) - atkarībā no konteksta:
- 1. Kņazistes administrācijas zemākais pārstāvis senkrievu zemēs, kontrolēja iedzīvotājus (kr. староста сельский) un aramzemes apjomu un ražu (староста ратайный).
- 2. Polijas karalistē kopš XIII-XIV gs. mijas (vēlāk arī citās ar karalisti saistītās teritorijās, piemēram, Žečpospoļitā, Pārdaugavas hercogistē u.c.) karaļa iecelts kāda noteikta novada - stārastijas - pārvaldnieks, piešķirot tam administratīvu, tiesas un fiskālu varu pār kroņa muižām un novada iedzīvotājiem. Karaļa pārstāvis un vienlaicīgi muižneicības tiesas priekšsēdētājs savā novadā (analogs pilskungam. No pārvaldīšanā saņemtā novada vai valsts muižas ienākumiem 1/3 bija jānodod valsts kasei, 1/3 jāizlieto pils nocietināšanai un garnizona uzturēšanai, bet 1/3 stārasts paturēja sev kā algu (vai arī uzturlīdzekļus guva no īpaši ierādītas zemes , t.s. stārasta muižas ienākumiem).
- 3. Stārastijas pārvaldnieks Galīcijā laikā no 1772. līdz 1918. gadam un Polijā laikā no 1918. līdz 1939. gadam.
- 4. Kopienas sapulcē ievēlēts kopienas galva Krievijas impērijā.
- 5. Pagasta vecākais Vidzemē un Latgalē XVI-XX gs.
Skat. arī pilsētas stārasts
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 71., 99. lpp.
