Žečpospoļita

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Serenissima Res Publica Coronae Regni Poloniae Magnique Ducatus Lithuaniae
Herb Rzeczpospolity.png
Rzeczpospolity Flag.png
karaliste 1569.-25.11.1795.
devīze Si Deus Nobiscum, quis contra nos!
pārvalde
galvaspilsēta Varšava
iedzīvotāji 14 000 000 (1772.)
maks. platība ~ 990 000 km2
Rzeczpospolita 1635.png

Žečpospoļita jeb Polijas-Lietuvas ūnija (lat. Serenissima Res Publica Coronae Regni Poloniae Magnique Ducatus Lithuaniae; pol. Rzeczpospolita Korony Polskiej i Wielkiego Księstwa Litewskiego, Rzeczpospolita Obojga Narodów, lt. Abiejų Tautų Respublika, bkr. Рэч Паспалітая Абодвух Народаў, an Polish–Lithuanian Commonwealth, vc. Der Staat Polen-Litauen, fr. République des Deux Nations, kr. Речь Посполитая) - federāla monarhija Centrāleiropā no 1569. līdz 1795. gadam. Izveidojās Ļubļinas ūnijā (reālūnija) apvienojoties Polijas karalistei un Lietuvas lielkņazistei.

Nosaukums ir no latīņu valodas: res publica - poliski rzec pospolita, - kas neapzīmēja valsts politisko iekārtu mūsdienu izpratnē, bet to, ka Lietuvas lielkņaziste un Polijas karaliste ir atsevišķi līdztiesiski subjekti (res privatae) kopīgā valstī. Tika saglabāts robežu dalījums, iekšējā administrācija, atsevišķas valsts kases, tiesas, valsts valodas, bet kopīgi: karalis, divpalātu seims, likumdošana, ārpolitika un naudas sistēma. 1573. gadā Žečpospoļita kļva par konstitucionālu monarhiju: tika juridiski apstiprināts karaļa ievēlēšanas princips. No Henrika (Anrī) Valuā (1573.-1574.) tika panākti t.s. Henrika artikuli, kas liedza karalim turpmāk noteikt troņmantnieku - Seims ieguva tiesības karali ievēlēt. Šis akts reglamentēja karaļa un Seima tiesības un galīgi noformēja kārtu pārstāvniecības politisko sistēmu. Valsti pārvaldīja vēlēts karalis un divi - Krakovas un Viļņas, - Seimi. Delegātus uz seimu izvirzīja provinču un vojevodistu seimikos. Centrālās varas institūcijas gan turēja savā pārziņā ārlietu politikas jomu, tomēr de facto ne vienmēr bija spējīgas to realizēt. Tādējādi atsevišķām provincēm formāli bija rīcības brīvība starptautiskajā arēnā, un šajos reģionos to izmantoja (piemēram Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals, 1628. gadā noslēdzot neitralitātes vienošanos ar Zviedrijas karalisti, Prūsijas hercogiste, Dancigas pilsēta u.c.).

Pēc uzplaukuma XVI-XVII gs., XVIII gs. valsts karos ar Osmaņu impēriju un Ziemeļu karā militāri un saimnieciski bija kļuvusi tik vāja, ka praktiski kļuva par Krievijas impērijas protektorātu. 1772. gada 19. februārī notika t.s. pirmā Polijas dalīšana (pol. Rozbiór Polski), kad Žečpospoļitas teritorijas lielāko daļu savā starpā sadalīja Krievijas impērija, Prūsijas karaliste un Austrijas impērija. 1774. gadā seims apstiprināja Žečpospoļitas atteikšanos no zaudētajām teritorijām. Pēc pilsoņu kara, kurā 1792. gadā iesaistījās Krievijas armija, 1793. gada 23. janvārī Krievija un Prūsija noslēdza vienošanos par jaunu teritoriju atņemšanu Žečpospoļitai. Pēc t.s. Kostjuško sacelšanās (pol. Powstanie kościuszkowskie) apspiešanas, 1795. gada 24. oktobrī uzvarētājvalstis sadalīja savā starpā atlikušo Žečpospoļitas teritoriju, 25. novembrī karalis Staņislavs II (Stanisław II August Poniatowski) demisionēja un Žečpospoļita kā valsts pārstāja pastāvēt.

Karaļi

  • teritorija ap 1681. gadu

Literatūra par šo tēmu

  • Stone, Daniel Z. The Polish-Lithuanian State, 1386–1795. / History of East Central Europe; 4. - Seattle, WA: University of Washington Press, 2001, ISBN 0-295-98093-1
  • Lukowski, Jerzy Tadeusz. Liberty's Folly: The Polish-Lithuanian Commonwealth in the Eighteenth Century, 1697–1795. - Routledge, 1991, ISBN 0-415-03228-8
  • Кочегаров К.А. Речь Посполитая и Россия в 1680-1686 годах. Заключение договора о Вечном мире. - Индрик, 2008, ISBN 9-7858-5759-4

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Žečpospoļita&oldid=58343"