Atšķirības starp "Cji" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Cji''' jeb '''juaņcji''' (trad.ķīn. 氣, vienk.ķīn. 气, piņj. ''qì'') – senķīniešu natūrfilosofijas pamatjēdziens, kura sākotnējā nozīme bija: „gaiss“, „tvaiks“, „dvaša“, bet attīstoties filosofiskajai domai ar "ci" sāka apzīmēt pirmmatēriju, „dzīvības spēku“ utt. (Analogs sengrieķu [[pneuma]], ''πνεῦμα'', senindiešu [[prana]] u.c.) Saskaņā ar senākajiem priekšstatiem, pasauli veidoja ''ci'' – pirmmatērijas, - kuras vieglā un tīrā daļa (''janci'') cēlās augšup un izveidoja debesis, bet smagā daļa (''iņci'') grima lejup un izveidoja zemi. Bez tam bija arī 5 ''ci'' jeb pamatstihijas: uguns, ūdens, koks, metāls un zeme, kas, mainoties gadalaikiem, uzplaukst, iet bojā pārejet viena otrā un atkal uzplaukst, tā veidojot pasauli un tajā notiekošos dabas procesus.
+
'''Cji''' (trad.ķīn. 氣, vienk.ķīn. 气, piņj. ''qì'') – senķīniešu natūrfilosofijas pamatjēdziens, kura sākotnējā nozīme bija: „gaiss“, „tvaiks“, „dvaša“, bet attīstoties filosofiskajai domai ar "ci" sāka apzīmēt pirmmatēriju, „dzīvības spēku“ utt. (Analogs sengrieķu [[pneuma]], ''πνεῦμα'', senindiešu [[prana]] u.c.) Saskaņā ar senākajiem priekšstatiem, pasauli veidoja ''ci'' – pirmmatērijas, - kuras vieglā un tīrā daļa (''janci'') cēlās augšup un izveidoja debesis, bet smagā daļa (''iņci'') grima lejup un izveidoja zemi. Bez tam bija arī 5 ''ci'' jeb pamatstihijas: uguns, ūdens, koks, metāls un zeme, kas, mainoties gadalaikiem, uzplaukst, iet bojā pārejet viena otrā un atkal uzplaukst, tā veidojot pasauli un tajā notiekošos dabas procesus.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 24. marts, plkst. 09.30

Cji (trad.ķīn. 氣, vienk.ķīn. 气, piņj. ) – senķīniešu natūrfilosofijas pamatjēdziens, kura sākotnējā nozīme bija: „gaiss“, „tvaiks“, „dvaša“, bet attīstoties filosofiskajai domai ar "ci" sāka apzīmēt pirmmatēriju, „dzīvības spēku“ utt. (Analogs sengrieķu pneuma, πνεῦμα, senindiešu prana u.c.) Saskaņā ar senākajiem priekšstatiem, pasauli veidoja ci – pirmmatērijas, - kuras vieglā un tīrā daļa (janci) cēlās augšup un izveidoja debesis, bet smagā daļa (iņci) grima lejup un izveidoja zemi. Bez tam bija arī 5 ci jeb pamatstihijas: uguns, ūdens, koks, metāls un zeme, kas, mainoties gadalaikiem, uzplaukst, iet bojā pārejet viena otrā un atkal uzplaukst, tā veidojot pasauli un tajā notiekošos dabas procesus.

Literatūra par šo tēmu

Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 59. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu