Atšķirības starp "Cji" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Cji | + | '''Cji''' (trad.ķīn. 氣, vienk.ķīn. 气, piņj. ''qì'') – senķīniešu natūrfilosofijas pamatjēdziens, kura sākotnējā nozīme bija: „gaiss“, „tvaiks“, „dvaša“, bet attīstoties filosofiskajai domai ar "ci" sāka apzīmēt pirmmatēriju, „dzīvības spēku“ utt. (Analogs sengrieķu [[pneuma]], ''πνεῦμα'', senindiešu [[prana]] u.c.) Saskaņā ar senākajiem priekšstatiem, pasauli veidoja ''ci'' – pirmmatērijas, - kuras vieglā un tīrā daļa (''janci'') cēlās augšup un izveidoja debesis, bet smagā daļa (''iņci'') grima lejup un izveidoja zemi. Bez tam bija arī 5 ''ci'' jeb pamatstihijas: uguns, ūdens, koks, metāls un zeme, kas, mainoties gadalaikiem, uzplaukst, iet bojā pārejet viena otrā un atkal uzplaukst, tā veidojot pasauli un tajā notiekošos dabas procesus. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == |
Versija, kas saglabāta 2009. gada 24. marts, plkst. 09.30
Cji (trad.ķīn. 氣, vienk.ķīn. 气, piņj. qì) – senķīniešu natūrfilosofijas pamatjēdziens, kura sākotnējā nozīme bija: „gaiss“, „tvaiks“, „dvaša“, bet attīstoties filosofiskajai domai ar "ci" sāka apzīmēt pirmmatēriju, „dzīvības spēku“ utt. (Analogs sengrieķu pneuma, πνεῦμα, senindiešu prana u.c.) Saskaņā ar senākajiem priekšstatiem, pasauli veidoja ci – pirmmatērijas, - kuras vieglā un tīrā daļa (janci) cēlās augšup un izveidoja debesis, bet smagā daļa (iņci) grima lejup un izveidoja zemi. Bez tam bija arī 5 ci jeb pamatstihijas: uguns, ūdens, koks, metāls un zeme, kas, mainoties gadalaikiem, uzplaukst, iet bojā pārejet viena otrā un atkal uzplaukst, tā veidojot pasauli un tajā notiekošos dabas procesus.
Literatūra par šo tēmu
Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 59. lpp.