Cji
No ''Vēsture''
Cji (trad.ķīn. 氣, vienk.ķīn. 气, piņj. qì) – senķīniešu natūrfilosofijas pamatjēdziens, kura sākotnējā nozīme bija: „gaiss“, „tvaiks“, „dvaša“, bet attīstoties filosofiskajai domai ar "cji" sāka apzīmēt pirmmatēriju, „dzīvības spēku“ utt. (Analogs sengrieķu pneuma, πνεῦμα, senindiešu prana u.c.) Saskaņā ar senākajiem priekšstatiem, pasauli veidoja cji – pirmmatērijas, - kuras vieglā un tīrā daļa (jancji) cēlās augšup un izveidoja debesis, bet smagā daļa (iņcji) grima lejup un izveidoja zemi. Bez tam bija arī 5 cji jeb pamatstihijas: uguns, ūdens, koks, metāls un zeme, kas, mainoties gadalaikiem, uzplaukst, iet bojā pārejet viena otrā un atkal uzplaukst, tā veidojot pasauli un tajā notiekošos dabas procesus.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 59. lpp.
- Wright T.,; Eisenberg D., Encounters with Qi: Exploring Chinese medicine. - Norton, New York, 1995; ISBN 0393312135
- Porkert M., The theoretical foundations of Chinese medicine: Systems of correspondence. - MIT Press, Cambridge, 1974; ISBN 0-262-16058-7
- Kubny M., Qi - Lebenskraftkonzepte in China. - Heidelberg, 1995, ISBN 3-7760-1492-X
- Williams T., Was das Qi zum Fließen bringt. - Braunschweig, 1996, ISBN 3-591-08382-8
- Zauner-Dungl. Ist Qi Gong zur Prävention Idiopathischer Wirbelsäulenstörungen geeignet? // Wien Medicine Wochenschr, Springer-Verlag, 2004, 154/23–24: S. 564–567.
