Atšķirības starp "Liktors" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Lictor.png|right|thumb|200px|liktors, bronzas statuete, m.ē. sākums]] | [[Attēls:Lictor.png|right|thumb|200px|liktors, bronzas statuete, m.ē. sākums]] | ||
| − | '''Liktors''' (lat. ''lictor'') - viens no zemākajiem [[Maģistrāts|maģistrātiem]] [[Romas valsts|Senajā Romā]], augstākā maģistrātā sargs un adjutants tā amata pienākumu pildīšanas laikā. Amats ieviests ap VII gs. p.m.ē. ''Liktori'' gan pavadīja, gan sargāja, pildīja kurjeru un pat bendes funkcijas. Pildot savus pienākumus, uz labā pleca nesa [[Fascijs|fasciju]], kurā ārpus pilsētas robežām iesprauda cirvi, kas simbolizēja augstākā maģistrāta tiesības lemt pār pilsoņu dzīvībām. [[Vestāliete|Vestālietei]] bija 1 ''liktors'', [[Edils|edilam]] - 2, [[Prētors|prētoram]] - 6, [[Prokonsuls|prokonsulam]] - 11, [[Konsuls|konsulam]] - 12 liktori, [[Diktators|diktatoram]] un [[Imperators|imperatoram]] - 24 ''liktori'' (abu pēdējo ''liktori'' cirvi fascijā nesa arī pilsētas robežās). | + | '''Liktors''' (lat. ''lictor'') - viens no zemākajiem [[Maģistrāts|maģistrātiem]] [[Romas valsts|Senajā Romā]], augstākā maģistrātā sargs un adjutants tā amata pienākumu pildīšanas laikā. Amats ieviests ap VII gs. p.m.ē. ''Liktori'' gan pavadīja, gan sargāja, pildīja kurjeru un pat bendes funkcijas. Pildot savus pienākumus, uz labā pleca nesa [[Fascijs|fasciju]], kurā ārpus pilsētas robežām iesprauda cirvi, kas simbolizēja augstākā maģistrāta tiesības lemt pār pilsoņu dzīvībām. [[Vestāliete|Vestālietei]] bija 1 ''liktors'', [[Edils|edilam]] - 2, [[Prētors|prētoram]] - 6, [[Prokonsuls|prokonsulam]] - 11, [[Konsuls|konsulam]] - 12 liktori, [[Diktators|diktatoram]] un [[Imperators|imperatoram]] - 24 ''liktori'' (abu pēdējo ''liktori'' cirvi fascijā nesa arī pilsētas robežās). Kā atsevišķa kategorija bija '''kūrijas liktori''' (''lictores curiati'', vienskaitlī ''lictor curiatus''), kas nevis kalpoja kādam augstākajam maģistrātam, bet bija virspriestera (''pontifex maximus'') pakļautībā - palīdzēja upurēšanas rituālos, pavadīja kā sargi augstākos priesterus un priesterienes, vēlāk arī imperatora ģimenes sievietes. Bez tam ''kūrijas liktori'' uzturēja kārtību [[Kūriju komīcija|kūriju komīcijā]], izsauca uz to tos pilsoņus, kuriem bija jāstājas komīcijas priekšā. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 26. marts, plkst. 20.51
Liktors (lat. lictor) - viens no zemākajiem maģistrātiem Senajā Romā, augstākā maģistrātā sargs un adjutants tā amata pienākumu pildīšanas laikā. Amats ieviests ap VII gs. p.m.ē. Liktori gan pavadīja, gan sargāja, pildīja kurjeru un pat bendes funkcijas. Pildot savus pienākumus, uz labā pleca nesa fasciju, kurā ārpus pilsētas robežām iesprauda cirvi, kas simbolizēja augstākā maģistrāta tiesības lemt pār pilsoņu dzīvībām. Vestālietei bija 1 liktors, edilam - 2, prētoram - 6, prokonsulam - 11, konsulam - 12 liktori, diktatoram un imperatoram - 24 liktori (abu pēdējo liktori cirvi fascijā nesa arī pilsētas robežās). Kā atsevišķa kategorija bija kūrijas liktori (lictores curiati, vienskaitlī lictor curiatus), kas nevis kalpoja kādam augstākajam maģistrātam, bet bija virspriestera (pontifex maximus) pakļautībā - palīdzēja upurēšanas rituālos, pavadīja kā sargi augstākos priesterus un priesterienes, vēlāk arī imperatora ģimenes sievietes. Bez tam kūrijas liktori uzturēja kārtību kūriju komīcijā, izsauca uz to tos pilsoņus, kuriem bija jāstājas komīcijas priekšā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 94. lpp.
- Abbott Frank Frost. A History and Description of Roman Political Institutions. - Elibron Classics, 1901; ISBN 0-543-92749-0
- Lintott Andrew. The Constitution of the Roman Republic. - Oxford University Press, 1999; ISBN 0-19-926108-3
- Thomas Robert Shannon Broughton. The Magistrates of the Roman Republic. - New York, 1951-1986
- Gunter Wesener. Quaestor. / Der Kleine Pauly (KlP). Band 4, - Stuttgart, 1972, Sp. 1289–1291.
- Ernst Meyer. Römischer Staat und Staatsgedanke. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt 1961
- Flach D. Die Gesetze der frühen römischen Republik. Text und Kommentar. In Zusammenarbeit mit Stefan von der Lahr. - Darmstadt, 1994
- Theodor Mommsen. Abriß des Römischen Staatsrechts. - 1907; Nachdruck 1982, ISBN 3-534-05684-1
- Wolfgang Kunkel, Roland Wittmann. Die Magistratur. - München, 1995; ISBN 3-406-33827-5
- Кофанов Л.Л. Атрибуты власти магистратов в архаическом Риме // IVS ANTIQVVM. Древнее право. 1998. № 1 (3). С. 35-54.
Resursi internetā par šo tēmu
- Citāti no romiešu pilsoņu karu perioda literatūras - liis.lv
- Citāti no romiešu II-III gs. literatūras - liis.lv
- Tretjuka R. Romiešu tiesības (lekciju kurss - konspekts un kontroluzdevumi) (.doc)
