Atšķirības starp "Patricieši" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Literatūra)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Patricieši''' (lat. ''patricii'' - tādi, kuriem ir tēvi) - atkarībā no konteksta: '''1.''' [[Aristokrātija]]s dzimtu kopums, [[kārta]] Senajā Romā, kurus dēvēja par "Romas tautu" (''Populus Romanus Quiritium''), pretstatā [[plebeji]]iem. Līdz III gs.p.m.ē. patriciešu rokās bija valsts pārvalde un tiesu sistēma. Vēlāk, t.s. ''republikas laikā'' tikai patriciešus varēja ievēlēt par [[Maģistrāts|maģistrātiem]] un pontifiku kolēģijā. Saplūstot turīgākajām patriciešu un [[Plebeji|plebeju]] dzimtām, izveidojās jauna kārta - [[nobiļi]], - no kuriem t.s. ''impērijas laikā'' izveidojās jauns patriciāts. '''2.''' Viduslaikos Eiropā par '''patriciešiem''' (vāc. ''Patrizier'', kr. ''патриции'') dēvēja bagātāko un iespaidīgāko pilsētu [[pilsonība]]s dzimtu pārstāvjus, kam bija noteicoša loma pilsētu pašpārvaldē.
+
'''Patricieši''' (lat. ''patricii'' - tādi, kuriem ir tēvi) - atkarībā no konteksta: '''1.''' [[Aristokrātija]]s dzimtu kopums, [[kārta]] [[Romas valsts|Senajā Romā]], kurus dēvēja par "Romas tautu" (''Populus Romanus Quiritium''), pretstatā [[plebeji]]iem. Līdz III gs.p.m.ē. patriciešu rokās bija valsts pārvalde un tiesu sistēma. Vēlāk, t.s. ''republikas laikā'' tikai patriciešus varēja ievēlēt par [[Maģistrāts|maģistrātiem]] un pontifiku kolēģijā. Saplūstot turīgākajām patriciešu un [[Plebeji|plebeju]] dzimtām, izveidojās jauna kārta - [[nobiļi]], - no kuriem t.s. ''impērijas laikā'' izveidojās jauns patriciāts. '''2.''' Viduslaikos Eiropā par '''patriciešiem''' (vāc. ''Patrizier'', kr. ''патриции'') dēvēja bagātāko un iespaidīgāko pilsētu [[pilsonība]]s dzimtu pārstāvjus, kam bija noteicoša loma pilsētu pašpārvaldē.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 27. marts, plkst. 06.42

Patricieši (lat. patricii - tādi, kuriem ir tēvi) - atkarībā no konteksta: 1. Aristokrātijas dzimtu kopums, kārta Senajā Romā, kurus dēvēja par "Romas tautu" (Populus Romanus Quiritium), pretstatā plebejiiem. Līdz III gs.p.m.ē. patriciešu rokās bija valsts pārvalde un tiesu sistēma. Vēlāk, t.s. republikas laikā tikai patriciešus varēja ievēlēt par maģistrātiem un pontifiku kolēģijā. Saplūstot turīgākajām patriciešu un plebeju dzimtām, izveidojās jauna kārta - nobiļi, - no kuriem t.s. impērijas laikā izveidojās jauns patriciāts. 2. Viduslaikos Eiropā par patriciešiem (vāc. Patrizier, kr. патриции) dēvēja bagātāko un iespaidīgāko pilsētu pilsonības dzimtu pārstāvjus, kam bija noteicoša loma pilsētu pašpārvaldē.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 9., 20. lpp.