Atšķirības starp "Dzenbudisms" versijām
m |
m |
||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
* [[Rindzai budisms]] | * [[Rindzai budisms]] | ||
|} | |} | ||
| − | '''Dzen''' jeb '''dzenbudisms''' - viens no [[Budisms|budisma]] virzieniem, kura adepti uzskata, ka pasaules likumsakarību un lietu iekšējo būtību var atklāt tikai intuitīvi, piepešas apskaidrības (jap. ''satori'') ceļā, tāpēc vārdi, jēdzieni un loģika nav piemērojami. Idejas pamatā ir doma, ka katrs cilvēks jau ir dzimis apskaidrots, taču dzīves laikā apaudzis ar sabiedrības uzspiestām normām, konvencijām un definīcijām - to visu atmetot, var "atbrīvot sevī bērnu" (taču bez meditācijas un skolotāja pastāv risks radīt jaunu masku, atbilstoši savai sapratnei, kādam jābūt šim "brīvajam bērnam", t.i. ieslīgstot vēl dziļāk vilšanos pilnajā sansaras ratā). Izveidojies Ķīnā VI gs. - t.s. '''čaņbudisms''' - kā indiešu racionālisma un abstraktās domāšanas apvienojums ar ķīniešu konkrētību un reālismu pasaules uztverē. Par pamatlicēju tradicionāli tiek uzskatīts Bodhidharma, kurš 526. gadā ieradies ķīniešu zemēs no [[Senā Indija|Indijas]]. Izplatīts Korejā, Japānā (japāņi ķīniešu hieroglifu "čaņ" izrunā kā "dzen", no kā arī radies nosaukums "dzenbudisms"), Indoķīnā. Īpašs uzsvērta šajā mācībā ir meditācijas nozīme. Liela loma ir īpašām prātu vingrinošām un konvencionālo domāšanu lauzošām anekdotēm (jap. ''koan''), kuru uzdevums ir ar jautājuma absurdumu likt [[Neofīts|neofītam]] atbrīvoties no tā prātu savažojušajiem mākslīgajiem priekštatiem, lai nonāktu pie primārās, nepastarpinātās pasaules uztveres un apskaidrības. | + | '''Dzen''' jeb '''dzenbudisms''' - viens no [[Budisms|budisma]] virzieniem, kura adepti uzskata, ka pasaules likumsakarību un lietu iekšējo būtību var atklāt tikai intuitīvi, piepešas, spontānas apskaidrības (jap. ''satori'') ceļā, tāpēc vārdi, jēdzieni un loģika nav piemērojami. Idejas pamatā ir doma, ka katrs cilvēks jau ir dzimis apskaidrots, taču dzīves laikā apaudzis ar sabiedrības uzspiestām normām, konvencijām un definīcijām - to visu atmetot, var "atbrīvot sevī bērnu" (taču bez meditācijas un skolotāja pastāv risks radīt jaunu masku, atbilstoši savai sapratnei, kādam jābūt šim "brīvajam bērnam", t.i. ieslīgstot vēl dziļāk vilšanos pilnajā sansaras ratā). Izveidojies Ķīnā VI gs. - t.s. '''čaņbudisms''' - kā indiešu racionālisma un abstraktās domāšanas apvienojums ar ķīniešu konkrētību un reālismu pasaules uztverē. Par pamatlicēju tradicionāli tiek uzskatīts Bodhidharma, kurš 526. gadā ieradies ķīniešu zemēs no [[Senā Indija|Indijas]]. Izplatīts Korejā, Japānā (japāņi ķīniešu hieroglifu "čaņ" izrunā kā "dzen", no kā arī radies nosaukums "dzenbudisms"), Indoķīnā. Īpašs uzsvērta šajā mācībā ir meditācijas nozīme. Liela loma ir īpašām prātu vingrinošām un konvencionālo domāšanu lauzošām anekdotēm (jap. ''koan''), kuru uzdevums ir ar jautājuma absurdumu likt [[Neofīts|neofītam]] atbrīvoties no tā prātu savažojušajiem mākslīgajiem priekštatiem, lai nonāktu pie primārās, nepastarpinātās pasaules uztveres un apskaidrības. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 16. maijs, plkst. 09.46
Dzen jeb dzenbudisms - viens no budisma virzieniem, kura adepti uzskata, ka pasaules likumsakarību un lietu iekšējo būtību var atklāt tikai intuitīvi, piepešas, spontānas apskaidrības (jap. satori) ceļā, tāpēc vārdi, jēdzieni un loģika nav piemērojami. Idejas pamatā ir doma, ka katrs cilvēks jau ir dzimis apskaidrots, taču dzīves laikā apaudzis ar sabiedrības uzspiestām normām, konvencijām un definīcijām - to visu atmetot, var "atbrīvot sevī bērnu" (taču bez meditācijas un skolotāja pastāv risks radīt jaunu masku, atbilstoši savai sapratnei, kādam jābūt šim "brīvajam bērnam", t.i. ieslīgstot vēl dziļāk vilšanos pilnajā sansaras ratā). Izveidojies Ķīnā VI gs. - t.s. čaņbudisms - kā indiešu racionālisma un abstraktās domāšanas apvienojums ar ķīniešu konkrētību un reālismu pasaules uztverē. Par pamatlicēju tradicionāli tiek uzskatīts Bodhidharma, kurš 526. gadā ieradies ķīniešu zemēs no Indijas. Izplatīts Korejā, Japānā (japāņi ķīniešu hieroglifu "čaņ" izrunā kā "dzen", no kā arī radies nosaukums "dzenbudisms"), Indoķīnā. Īpašs uzsvērta šajā mācībā ir meditācijas nozīme. Liela loma ir īpašām prātu vingrinošām un konvencionālo domāšanu lauzošām anekdotēm (jap. koan), kuru uzdevums ir ar jautājuma absurdumu likt neofītam atbrīvoties no tā prātu savažojušajiem mākslīgajiem priekštatiem, lai nonāktu pie primārās, nepastarpinātās pasaules uztveres un apskaidrības.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 95. lpp.
- Fromms Ērihs. Psihoanalīze un dzenbudisms. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2002. 120 lpp. ISBN 9984226778
- Roberts Pirsigs. Dzenbudisms un motociklu tehniskās apkopes māksla. - Atēna: Rīga, 2005. 492 lpp. ISBN 9984340929
- Džeks Keruaks. Dharmas blandoņas. - AGB: Rīga, 2005.
