Atšķirības starp "Kanclers" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kanclers''' (no lat. ''cancellarius'' - "rakstvedis"; fr. ''chancelier'', angl. ''chancellor'', vāc. ''Kanzler'') - laicīgo un garīgo valdnieku galma | + | '''Kanclers''' (no lat. ''cancellarius'' - "rakstvedis"; fr. ''chancelier'', angl. ''chancellor'', vāc. ''Kanzler'') - laicīgo un garīgo valdnieku viena no augstākajām galma amatpersonām Rietumeiropā viduslaikos, kas rediģēja un apzīmogoja valsts aktus un pārzināja arhīvu. Vispirms šis amats ieviests [[Franku valsts|Franku valstī]], bet pēc tās sabrukuma izplatījās visās Rietumeiropas zemēs. [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] amats ieviests 1709. gadā. [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] ''kanclers'' vadīja [[Hercogs|hercoga]] kanceleju, administratīvās lietas, muitas licences un [[Baznīca]]s jautājumus. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 17. maijs, plkst. 05.02
Kanclers (no lat. cancellarius - "rakstvedis"; fr. chancelier, angl. chancellor, vāc. Kanzler) - laicīgo un garīgo valdnieku viena no augstākajām galma amatpersonām Rietumeiropā viduslaikos, kas rediģēja un apzīmogoja valsts aktus un pārzināja arhīvu. Vispirms šis amats ieviests Franku valstī, bet pēc tās sabrukuma izplatījās visās Rietumeiropas zemēs. Krievijas impērijā amats ieviests 1709. gadā. Kurzemes un Zemgales hercogistē kanclers vadīja hercoga kanceleju, administratīvās lietas, muitas licences un Baznīcas jautājumus.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 95. lpp.
