Atšķirības starp "Empedokls no Akragām" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 27. maijs, plkst. 13.34

Empedokls no Akragām (Ἐμπεδοκλῆς ὁ Ακράγας, Empedokles ho Akragas; ~483.-423. g.p.m.ē.) - filosofs, politiķis, dzejnieks, ārsts, orators un priesteris. Vācu un padomju historiogrāfijā dažkārt dēvēts par Empedoklu no Agrigentas.^[1] Dzimis aikā no 490. līdz 480. gadam p.m.ē. - precīzi dzimšanas dati nav zināmi, un darbojies sengrieķu kolonijā Akragās (sengr. Ακράγας, Akragas), Sicīlijas dienvidrietumu piekrastes polisā. Arī ticamu biogrāfisko datu maz, vairāk leģendas. Miris 423. g.p.m.ē., pašnāvībā - ielecot Etnas vulkāna krāterī. Savā filosofiskajā poēmā "Par dabu" visu lietu daudzveidību reducē uz četriem pamatelementiem: zemi, ūdeni, gaisu un uguni. Elementu savienošanos un sadalīšanos skaidroja ar divu pretēju spēku - pievilkšanās un atgrūšanās ("draudzības" un "ienaida"), - mijiedarbību. Viena vai otra spēka dominēšana izskaidro dažādās stadijas Visuma attīstībā. Izvirzīja hipotēzi par dzīvo būtņu likumsakarīgu evolūciju visvairāk dzīvotspējīgo kombināciju dabiskās atlases rezultātā, minēja arī, ka gaismai ir konstants ātrums un vairākas citas jaunāko laiku zinātnei atbildstošas idejas, lielāko tiesu tās nenovedot līdz zinātniskas hipotēzes līmenim. Laikabiedru vidū vairāk bija zināms kā unikāls mediķis (saskaņā ar leģendu, esot atdzīvinājis sievieti, kura jau mēnesi kā bija mirusi). Attīstīja jutekļu izziņas koncepciju, kas visai iespaidoja vēlāko laiku domātājus. Saskaņā ar viņa ideju, jutekļu uztvere tieši atkarīga no maņu orgānu uzbūves (viens no viņa pamatpostulātiem bija, ka ārstam jāpārzin cilvēka ķermeņa un iekšējo orgānu uzbūve, lai varētu veiksmīgi ārstēt). Līdzīgs pievelkot līdzīgo, tāpēc maņu orgāni pielāgojas tam ko jūt. Ja maņu orgāns nespēj pielāgoties, tad tas vienkārši neuztver sev nepiemēroto.

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra par šo tēmu

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 105. lpp.

• Empedocles. The Extant Fragments. / Maureen Rosemary Wright ed. - New Haven, 1981, ISBN 0-300-02475-4
• Peter Kingsley. Ancient Philosophy, Mystery, and Magic. Empedocles and Pythagorean Tradition. - Oxford University Press: Oxford, 1995, ISBN 0-19-814988-3
• Inwood Brad. The Poem of Empedocles. - University of Toronto Press: Toronto, 2001, ISBN 0-8020-4820-X

• Romain Rolland, Hans Leo Götzfried. Empedokles von Agrigent und das Zeitalter des Hasses. - Erlangen, 1947
• Wright, M. R. Empedocles: The Extant Fragments (new ed.). - Bristol Classical Press: London, 1995, ISBN 1-85399-482-0

• Empédocle. Les purifications. Un projet de paix universelle. / Bollack, Jean - Éditions du Seuil: Paris, 2003. Pp. 144

Resursi internetā par šo tēmu

• Empedokles - Stanford Encyclopedia of Philosophy
• Empedocles (of Acragas) - Internet Encyclopedia of Philosophy
• Empedocles (d. 433 BCE) - Philosophical Dictionary
• Empedocles of Agrigentum
• Empedocles of Acragas - MacTutor History of Mathematics archive
• The extensive bibliography on Empedocles drawn up by T. Vítek
• Empedocles. Fragments and Commentary. / Arthur Fairbanks, ed. and trans.
• Empedocles Bilingual Anthology (in Greek and English, side by side) / Translated by W. E. Leonard

• Empedokles aus Agrigent – Biographie
• Literatur von und über Empedokles im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
• Empedokles aus Agrigent. Fragmente aus "Über die Natur", "Sühnelied", "Zweifelhaftes"
• Empedokles aus Agrigent. Fragment: Über die Natur
• Empedokles aus Agrigent. Fragment: Sühnelied

• Le but de ce site est de faire connaître des informations et textes concernant Empédocle.

• Эмпедокл. / В.Ф. Асмус. Античная философия.
• Диоген Лаэртский. О жизни, учениях и изречениях знаменитых философов. Гл. 8
• Фрагменты ранних греческих философов, т. 1. - Наука: Москва, 1989, с. 330-414
• Эмпедокл из Акраганта. Из поэмы «О природе»
• Эмпедокл из Акраганта. Из поэмы «Очищения»