Atšķirības starp "Fogts" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Fogts''' (no lat. ''advocatus'' - "aizstāvis" > viduslat. ''vocatus'' > vāc. ''Vogt'') - amatpersona ar dažādu kompetenci un uzdevumiem Eiropā viduslaikos. Atkarībā no konteksta: '''1.''' [[Mūku bruņinieku ordeņi|Mūku bruņinieku ordeņa]] ierēdnis ar tiesu un administratīvo varu Ordeņa un bīskapijas novadā - [[Fogteja|fogtejā]] - kura pamatfunkcija bija tiesneša pienākumu veikšana, kā arī nodevu iekasēšana un, attiecīgi, zemnieku pārraudzīšana. '''2.''' '''Zemes fogts''' (vāc. ''Landvogt, Landeshauptmann'') - novada pārvaldes vadītājs ar tiesu un administratīvo varu, tieši pakļauts zemes kungam, kura iecelts amatā un kura uzdevumā un pilnvarots darbojas. '''3.''' '''Pils fogts''' (vāc. ''Schlossvogt'') - zemāks ierēdnis, kurš pārraudzīja vienas [[pils]] saimniecību. | + | '''Fogts''' (no lat. ''advocatus'' - "aizstāvis" > viduslat. ''vocatus'' > vāc. ''Vogt'') - amatpersona ar dažādu kompetenci un uzdevumiem Eiropā viduslaikos. Atkarībā no konteksta: '''1.''' [[Mūku bruņinieku ordeņi|Mūku bruņinieku ordeņa]] ierēdnis ar tiesu un administratīvo varu Ordeņa un bīskapijas novadā - [[Fogteja|fogtejā]] - kura pamatfunkcija bija tiesneša pienākumu veikšana, kā arī nodevu iekasēšana un, attiecīgi, zemnieku pārraudzīšana. '''2.''' '''Zemes fogts''' (vāc. ''Landvogt, Landeshauptmann'') - novada pārvaldes vadītājs ar tiesu un administratīvo varu, tieši pakļauts zemes kungam, kura iecelts amatā un kura uzdevumā un pilnvarots darbojas. '''3.''' '''Pils fogts''' (vāc. ''Schlossvogt'') - zemāks ierēdnis, kurš pārraudzīja vienas [[pils]] saimniecību. '''4.''' '''Pilsētas fogts''' – pirmās instances tiesnesis pilsētā, pilsētu attīstības sākumā bija valdnieku iecelts tiesnesis kā pilsētā, tā tās patrimoniālajā apgabalā. Pilsētas fogts izsprieda tiesu un, ja rāte nekādus iebildumus necēla, tad savu spriedumu arī izpildīja. Pieaugot [[rāte]]s varai, pilsētu fogtu tiesas vara tika ierobežota un pakļauta rātei. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. jūnijs, plkst. 18.14
Fogts (no lat. advocatus - "aizstāvis" > viduslat. vocatus > vāc. Vogt) - amatpersona ar dažādu kompetenci un uzdevumiem Eiropā viduslaikos. Atkarībā no konteksta: 1. Mūku bruņinieku ordeņa ierēdnis ar tiesu un administratīvo varu Ordeņa un bīskapijas novadā - fogtejā - kura pamatfunkcija bija tiesneša pienākumu veikšana, kā arī nodevu iekasēšana un, attiecīgi, zemnieku pārraudzīšana. 2. Zemes fogts (vāc. Landvogt, Landeshauptmann) - novada pārvaldes vadītājs ar tiesu un administratīvo varu, tieši pakļauts zemes kungam, kura iecelts amatā un kura uzdevumā un pilnvarots darbojas. 3. Pils fogts (vāc. Schlossvogt) - zemāks ierēdnis, kurš pārraudzīja vienas pils saimniecību. 4. Pilsētas fogts – pirmās instances tiesnesis pilsētā, pilsētu attīstības sākumā bija valdnieku iecelts tiesnesis kā pilsētā, tā tās patrimoniālajā apgabalā. Pilsētas fogts izsprieda tiesu un, ja rāte nekādus iebildumus necēla, tad savu spriedumu arī izpildīja. Pieaugot rātes varai, pilsētu fogtu tiesas vara tika ierobežota un pakļauta rātei.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 98. lpp.
