Atšķirības starp "Brīvzemnieki" versijām
No ''Vēsture''
m |
m (→Literatūra) |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
Brīvzemnieka statusu visbiežāk ieguva par nopelniem pildot kādus pienākumus muižkunga labā, piemēram, kā labs [[vagars]], [[desmitnieks]], [[šķilteris]], strādājot par muižas amatnieku vai atpērkoties par naudu. | Brīvzemnieka statusu visbiežāk ieguva par nopelniem pildot kādus pienākumus muižkunga labā, piemēram, kā labs [[vagars]], [[desmitnieks]], [[šķilteris]], strādājot par muižas amatnieku vai atpērkoties par naudu. | ||
| − | == Literatūra == | + | == Literatūra par šo tēmu == |
| − | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters | + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 22., 24. lpp. |
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tē°u == | ||
| + | |||
| + | * [http://netzwerk.wisis.de/text/372.htm Lexikon Lehnswesen, Besitz und Herrschaft] | ||
[[Kategorija:Sabiedrība]] | [[Kategorija:Sabiedrība]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 4. jūnijs, plkst. 10.44
Brīvzemnieki (vāc. Freibauern, zv. fribönder) - zemniecības kategorija, no feodālās rentes (klaušas, desmitā tiesa u.c. zemnieku nodokļi, - atbrīvotie zemnieki viduslaikos un jauno laiku sākumā. Brīvība attiecās vai nu tikai uz pašu brīvzemnieku vai arī uz viņa ģimeni.
Komentāri
Brīvzemnieka statusu visbiežāk ieguva par nopelniem pildot kādus pienākumus muižkunga labā, piemēram, kā labs vagars, desmitnieks, šķilteris, strādājot par muižas amatnieku vai atpērkoties par naudu.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 22., 24. lpp.
