Atšķirības starp "Fadzja" versijām
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
+ | * [http://www.worldfuturefund.org/wffmaster/Reading/China/lordshangTradwebplan.htm 商君書 | ||
+ | ---- | ||
* [http://www.worldfuturefund.org/wffmaster/Reading/China/China%20Legalism.htm Chinese Legalism: Documentary Materials and Ancient Totalitarianism - online texts, links and books.] | * [http://www.worldfuturefund.org/wffmaster/Reading/China/China%20Legalism.htm Chinese Legalism: Documentary Materials and Ancient Totalitarianism - online texts, links and books.] | ||
[[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | [[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] |
Versija, kas saglabāta 2009. gada 4. jūnijs, plkst. 15.52
Fadzja jeb likumziņi (ķīn. 法家, piņj. fǎjiā; angl. legalists, School of law, vāc. Legalismus, Gesetzesschule, kr. легизм, законники) - viens no galvenajiem ideoloģiskajiem strāvojumiem Senajā Ķīnā. Zināmākie pārstāvji ir Šans Jans (IV gs.p.m.ē.), Haņs Feijs un Li Si(III gs.p.m.ē.), Lo Guaņdžuns (XIV gs.) u.c. Par svarīgāko cilvēku labklājības nodrošināšanā uzskatīja taisnīgus likumus un cilvēku vienlīdzību likuma priekšā (no kā izrietēja amatu un titulu piešķiršana pēc spējām, nevis pēc izcelsmes utt.). Veicināja valsts centralizāciju, viņuprāt netaisnīgu paražu izskaušanu u.c. reformas. Fadzja eokonomisko un politisko uzskatu filosofisko pamatojumu deva Haņs Feijs, postulējot, ka dabiskie likumi (dao) nosaka pasaules attīstību, tāpēc arī cilvēku sabiedrībā jābūt šādiem likumiem (法, fa), kas kalpotu cilvēkiem par to rīcības kritērijiem. To nodrošina Debesu Dēla vara (勢, shì) un taisnīga pārvalde (術, shù).
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 116. lpp.
- Die Kunst der Staatsführung: die Schriften des Meisters Han Fei. / aus dem Altchinesischen übersetzt von Wilmar Mögling - Kiepenheuer: Leipzig, 1994