Atšķirības starp "1980. gada maija sacelšanās Kvandžu" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Fotogrāfijas)
 
(12 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''1980. gada 18. maija sacelšanās Kvandžu''' (kor.hang. 광주 민주화 운동 - ''kwangju minjuhwa undong''; angl. ''The Kwangju Massacre of May 1980'', vāc. ''Das Gwangju-Massaker'', kr. ''восстание в Кванджу'') - studentu u.c. iedzīvotāju sacelšanās 1980. gada 18.-27. maijā [[Kvandžu]] (광주 광역시), [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kuras laikā dumpinieki pārņēma varu visā pilsētā, un šīs sacelšanās apspiešana. Par nemieru iemeslu bija  prezidenta Paka Džona Hi nogalināšana un diktatora Čona Du Hvana 13. maija paziņojums, ka visu opozīciju valstī organizē Ziemeļkorejas specdienesti, un 16.-17. maijā veiktie plašie opozicionāru aresti, Nacionālās Asamblejas padzīšana un dalējā karastāvokļa vietā pilna karastāvokļa ieviešana. 18. maijā sakarā ar Kima De Džuna arestu, Kvandžu notika plaša pret valdību vērsta studentu demonstrācija, kas pieprasīja diktatūras nomaiņu pret demokrātiju. Pēc valdības rīkojuma, pret demonstrantiem sūtīja nevis policijas, bet Dienvidkorejas armijas spēkus, dodot atļauju izmantot spēku. Pēc ziņas, ka nogalināti vairāki desmiti cilvēku (tika nogalināts pat pilsētas policijas departamenta priekšnieks, kurš centās apturēt karavīrus), studentiem sāka pievienoties citi pilsētas iedzivotāji, ceļot barikādes un iesaistoties sadursmēs ar 18 000 policistu un 3000 armijas desantniekiem. 21, maijā sacelšanās dalībnieki sagrāba ieroču noliktavu un provinces pārvaldes administrācijas ēku, sadursmes pārtapa ielu kaujās. Nākamajā dienā sacelšanās pārņēma visu pilsētu un 16 provinces rajonus - varas pārstāvji bija spiesti to pamest. 27. maijā sacelšanās apspiešanā iesaistīja armijas smago bruņutehniku, ar kuras palīdzību pārrāva dumpinieku barikādes un dienas laikā pilsētu ieņēma. Opozīcija nogalināto demonstrantu skaitu lēsa uz 2-4000, varas iestāžu pārskatos figurēja 170 bojā gājušie - precīzu skaitļu nav, kaut arī bijušas vairākas izmeklēšanas (1994. gadā izmeklēšanas komisija fiksēja 207 nogalinātos, un vairāk nekā 1000 smagi ievainotos).
+
[[Attēls:Kwangju_Massacre.jpg|right|thumb|200px|]]
 +
'''1980. gada 18. maija sacelšanās Kvandžu''' (kor.hang. 광주 민주화 운동 - ''kwangju minjuhwa undong''; angl. ''The Kwangju Massacre of May 1980'', vāc. ''Das Gwangju-Massaker'', kr. ''восстание в Кванджу'') - studentu u.c. iedzīvotāju sacelšanās 1980. gada 18.-27. maijā [[Kvandžu]] (광주 광역시, ''Gwangju''), [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kuras laikā dumpinieki pārņēma varu visā pilsētā, un šīs sacelšanās apspiešana. Par nemieru iemeslu bija  prezidenta Paka Džona Hi nogalināšana un [[Diktators|diktatora]] Čona Du Hvana 13. maija paziņojums, ka visu opozīciju valstī organizē [[Ziemeļkoreja]]s specdienesti, un 16.-17. maijā veiktie plašie opozicionāru aresti, [[Nacionālā Asambleja|Nacionālās Asamblejas]] padzīšana un daļējā [[Karastāvoklis|karastāvokļa]] vietā pilna karastāvokļa ieviešana. 18. maijā sakarā ar Kima De Džuna arestu, Kvandžu notika plaša pret valdību vērsta studentu demonstrācija, kas pieprasīja [[diktatūra]]s nomaiņu pret [[Demokrātija|demokrātiju]]. Pēc valdības rīkojuma pret demonstrantiem sūtīja nevis policijas, bet Dienvidkorejas armijas spēkus, dodot atļauju izmantot spēku. Pēc ziņas, ka nogalināti vairāki desmiti cilvēku (tika nogalināts pat pilsētas policijas departamenta priekšnieks, kurš centās apturēt karavīrus), studentiem sāka pievienoties citi pilsētas iedzivotāji, ceļot barikādes un iesaistoties sadursmēs ar 18 000 policistu un 3000 armijas desantniekiem. 21, maijā sacelšanās dalībnieki sagrāba ieroču noliktavu un provinces pārvaldes administrācijas ēku, sadursmes pārtapa ielu kaujās. Nākamajā dienā sacelšanās pārņēma visu pilsētu un 16 [[province]]s rajonus - varas pārstāvji bija spiesti to pamest. 27. maijā sacelšanās apspiešanā iesaistīja armijas smago bruņutehniku, ar kuras palīdzību pārrāva dumpinieku [[barikāde]]s un dienas laikā pilsētu ieņēma. Opozīcija nogalināto demonstrantu skaitu lēsa uz 2-4000, varas iestāžu pārskatos figurēja 170 bojā gājušie - precīzu skaitļu nav, kaut arī bijušas vairākas izmeklēšanas (1994. gadā izmeklēšanas komisija fiksēja 207 nogalinātos, un vairāk nekā 1000 smagi ievainotos).
 +
 
 +
==== Fotogrāfijas ====
 +
<center><gallery>
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_1.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_2.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_3.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_4.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_5.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_6.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_8.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_9.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_10.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_11.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_12.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_14.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_15.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_16.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_17.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_18.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_19.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_20.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_21.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_22.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_23.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_24.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_25.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_26.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_27.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_29.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_30.jpg|
 +
Attēls:Kwangju_Massacre_31.jpg|
 +
</gallery></center>
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
38. rindiņa: 71. rindiņa:
 
* [http://kotaji.blogsome.com/2006/02/06/tim-shorrock-kwangju/ Tim Shorrock. Kwangju May. // Journal of Commerce, February 27, 1996]
 
* [http://kotaji.blogsome.com/2006/02/06/tim-shorrock-kwangju/ Tim Shorrock. Kwangju May. // Journal of Commerce, February 27, 1996]
 
* [http://www.heritage.org/Research/AsiaandthePacific/asb35.cfm Plunk Daryl M. South Korea's Kwangju Incident Revisited]
 
* [http://www.heritage.org/Research/AsiaandthePacific/asb35.cfm Plunk Daryl M. South Korea's Kwangju Incident Revisited]
 +
----
 +
* [http://zhurnal.lib.ru/m/magid_m_n/kvandju-1.shtml Катсификас Д. Восстание в Кванджу. // Журнал "Самиздат"]
 +
* [http://spb-anarchists.anho.org/56kwangju.htm Катсификас Д. Петр Кропоткин и восстание в Кванджу. - по докладу на 2-й Международной Кропоткинской конференции, Питер, 9-10 декабря 2002 г.]
 +
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/ruwiki/120485 Восстание в Кванджу - Словари и энциклопедии на Академике]
  
 
[[Kategorija:Apvērsumi un revolūcijas]]
 
[[Kategorija:Apvērsumi un revolūcijas]]

Pašreizējā versija, 2009. gada 9. jūnijs, plkst. 21.26

Kwangju Massacre.jpg

1980. gada 18. maija sacelšanās Kvandžu (kor.hang. 광주 민주화 운동 - kwangju minjuhwa undong; angl. The Kwangju Massacre of May 1980, vāc. Das Gwangju-Massaker, kr. восстание в Кванджу) - studentu u.c. iedzīvotāju sacelšanās 1980. gada 18.-27. maijā Kvandžu (광주 광역시, Gwangju), Dienvidkorejā, kuras laikā dumpinieki pārņēma varu visā pilsētā, un šīs sacelšanās apspiešana. Par nemieru iemeslu bija prezidenta Paka Džona Hi nogalināšana un diktatora Čona Du Hvana 13. maija paziņojums, ka visu opozīciju valstī organizē Ziemeļkorejas specdienesti, un 16.-17. maijā veiktie plašie opozicionāru aresti, Nacionālās Asamblejas padzīšana un daļējā karastāvokļa vietā pilna karastāvokļa ieviešana. 18. maijā sakarā ar Kima De Džuna arestu, Kvandžu notika plaša pret valdību vērsta studentu demonstrācija, kas pieprasīja diktatūras nomaiņu pret demokrātiju. Pēc valdības rīkojuma pret demonstrantiem sūtīja nevis policijas, bet Dienvidkorejas armijas spēkus, dodot atļauju izmantot spēku. Pēc ziņas, ka nogalināti vairāki desmiti cilvēku (tika nogalināts pat pilsētas policijas departamenta priekšnieks, kurš centās apturēt karavīrus), studentiem sāka pievienoties citi pilsētas iedzivotāji, ceļot barikādes un iesaistoties sadursmēs ar 18 000 policistu un 3000 armijas desantniekiem. 21, maijā sacelšanās dalībnieki sagrāba ieroču noliktavu un provinces pārvaldes administrācijas ēku, sadursmes pārtapa ielu kaujās. Nākamajā dienā sacelšanās pārņēma visu pilsētu un 16 provinces rajonus - varas pārstāvji bija spiesti to pamest. 27. maijā sacelšanās apspiešanā iesaistīja armijas smago bruņutehniku, ar kuras palīdzību pārrāva dumpinieku barikādes un dienas laikā pilsētu ieņēma. Opozīcija nogalināto demonstrantu skaitu lēsa uz 2-4000, varas iestāžu pārskatos figurēja 170 bojā gājušie - precīzu skaitļu nav, kaut arī bijušas vairākas izmeklēšanas (1994. gadā izmeklēšanas komisija fiksēja 207 nogalinātos, un vairāk nekā 1000 smagi ievainotos).

Fotogrāfijas

Literatūra par šo tēmu

  • 기영이의 5·18여행 ,도래미,이우진 (5.18 기념재단), 2005

  • Kwangju in the Eyes of the World: The Personal Recollections of the Foreign Correspondents Covering the Kwangju Uprising. - Pulbit Publishing Company, 1997
  • Jae Eui Lee. Kwangju Diary: Beyond Death, Beyond the Darkness Of The Age. / Translated by Kap Su Seol and Nick Mamatas - Univ of California: Los Angeles,1999
  • The Kwangju Uprising After Twenty Years: The Unhealed Wounds of the Victims. / Juna Byun and Linda S. Lewis, eds. - Dahae Book Publisher, 2000
  • John A. Wickham. Korea on the Brink: A Memoir of Political Intrigue & Military Crisis. - Potomac Books, 2000
  • William Gleysteen. Massive Entanglement, Marginal Influence: Carter and Korea in Crisis. - Brookings Institution Press, 2000
  • Henry Scott-Stokes and Jae Eui Lee (M.E. Sharpe). The Kwangju Uprising: Eyewitness Press Accounts of Korea's Tiananmen. - Pacific Basin Institute Book, 2000
  • Linda S. Lewis. Laying Claim to the Memory of May: A Look Back at the 1980 Kwangju Uprising. - University of Hawai`i Press, 2002, 208 pp., ISBN 978-0-8248-2543-0
  • Contentious Kwangju: The May 18 Uprising in Korea's Past and Present. / Gi-Wook Shin and Kyung Moon Hwang eds. - Rowman & Littlefield Publishers, Inc, 2003
  • Ryu Shimin, Jung Sangyong. Memories of May 1980 - A Documentary History of the Kwangju Uprising in Korea. - Kwangju Minjuhwa-undong Kinyeom-saeophoi, 2004, 432 pages
  • Choi Jung-woon. The Gwangju Uprising: The Pivotal Democratic Movement Which Changed the History of Modern Korea,. - Homa & Sekey Books, 2006
  • Sup Han. Kwangju and Beyond: Coping with Past State Atrocities in South Korea. // Human Rights Quarterly 27, 2005
  • The Kwangju Uprising: Eyewitness Press Accounts of Korea's Tiananmen. / Scott-Stokes, Henry & Lee Jai Eui (eds.) - M.E.Sharpe: Armonk/London, 2000, 268 pp. ISBN 0-7656-0637-2

  • Gottfried-Karl Kindermann. Der Aufstieg Ostasiens in der Weltpolitik 1840–2000. - Deutsche Verlags-Anstalt: München, 2001, ISBN 3-421-05174-7

Resursi internetā par šo tēmu