Atšķirības starp "Strēļi" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Strēļi''' (kr. ''стрельцы'') - regulārais karaspēks un iedzīvotāju [[kārta]] [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] XVI-XVIII gs. Izveidots pēc [[Joanns IV, Maskavas cars|Joanna IV]] rīkojuma 1550. gadā: sākotnēji 3000 karavīri, sadalīti 6 [[Prikazs|prikazos]] (pulkos), katrā 500 karavīru. ''Strēļa'' bruņojumā ietilpa [[piščale]] (gludstobra bise), [[berdiša]] ([[āva]] ar garu un izliektu asmeni koka kātā. Katrs ''prikazs'' bija tērpts savas krāsas uniformā: garš stepēta audekla [[Kaftans]] un augsta cepure ar kažokādas apmali. Katrs ''prikazs'' bija izvietots atsevišķā [[Sloboda|slobodā]] un to komandēja [[strēļu galva]] (pulkvedis), kuram pakļāvās virsnieki: [[Sotņiks|sotņiki]] (''сотники''), [[Pjatidesjatņiks|pjatidesjatņiki]] (''пятидесятники'') un [[Desjatņiks|desjatņiki]] (''десятники''). Rekrutēja jaunkareivjus no brīvajiem zemniekiem un tirgotāju kārtas. Par pārkāpumiem tos tiesāja ''prikaza'' iekšējā tiesa. Miera laikā ''strēļi'' pildīja pastāvīgu dienestu garnizonos, pakļaujoties [[Strēļu prikazs|Strēļu prikaza]] (''Стрелецкий приказ'') noteiktajam reglamentam. Bez tiešajiem dienesta pienākumiem, ''strēļiem'' bija pienākums celt savu kvalifikāciju, kas tika pārbaudīta ik gadu ziemas apmācības manevros. | '''Strēļi''' (kr. ''стрельцы'') - regulārais karaspēks un iedzīvotāju [[kārta]] [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] XVI-XVIII gs. Izveidots pēc [[Joanns IV, Maskavas cars|Joanna IV]] rīkojuma 1550. gadā: sākotnēji 3000 karavīri, sadalīti 6 [[Prikazs|prikazos]] (pulkos), katrā 500 karavīru. ''Strēļa'' bruņojumā ietilpa [[piščale]] (gludstobra bise), [[berdiša]] ([[āva]] ar garu un izliektu asmeni koka kātā. Katrs ''prikazs'' bija tērpts savas krāsas uniformā: garš stepēta audekla [[Kaftans]] un augsta cepure ar kažokādas apmali. Katrs ''prikazs'' bija izvietots atsevišķā [[Sloboda|slobodā]] un to komandēja [[strēļu galva]] (pulkvedis), kuram pakļāvās virsnieki: [[Sotņiks|sotņiki]] (''сотники''), [[Pjatidesjatņiks|pjatidesjatņiki]] (''пятидесятники'') un [[Desjatņiks|desjatņiki]] (''десятники''). Rekrutēja jaunkareivjus no brīvajiem zemniekiem un tirgotāju kārtas. Par pārkāpumiem tos tiesāja ''prikaza'' iekšējā tiesa. Miera laikā ''strēļi'' pildīja pastāvīgu dienestu garnizonos, pakļaujoties [[Strēļu prikazs|Strēļu prikaza]] (''Стрелецкий приказ'') noteiktajam reglamentam. Bez tiešajiem dienesta pienākumiem, ''strēļiem'' bija pienākums celt savu kvalifikāciju, kas tika pārbaudīta ik gadu ziemas apmācības manevros. | ||
| + | |||
| + | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * Чернов А.В. Вооруженные силы Русского Государства в 15-17 в. - Москва, 1954 | ||
| + | * Гейденштейн Р. Записи о Московской войне (1578-1582 гг.) - Санкт-Петербург, 1880 | ||
| + | * Коротков И.А. Иван Грозный. Военная деятельность. - Воениздат: Москва, 1952 | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
[[Kategorija:Karavīru kārtas un ieroču šķiras]] | [[Kategorija:Karavīru kārtas un ieroču šķiras]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 14. jūnijs, plkst. 11.13
Strēļi (kr. стрельцы) - regulārais karaspēks un iedzīvotāju kārta Maskavas caristē XVI-XVIII gs. Izveidots pēc Joanna IV rīkojuma 1550. gadā: sākotnēji 3000 karavīri, sadalīti 6 prikazos (pulkos), katrā 500 karavīru. Strēļa bruņojumā ietilpa piščale (gludstobra bise), berdiša (āva ar garu un izliektu asmeni koka kātā. Katrs prikazs bija tērpts savas krāsas uniformā: garš stepēta audekla Kaftans un augsta cepure ar kažokādas apmali. Katrs prikazs bija izvietots atsevišķā slobodā un to komandēja strēļu galva (pulkvedis), kuram pakļāvās virsnieki: sotņiki (сотники), pjatidesjatņiki (пятидесятники) un desjatņiki (десятники). Rekrutēja jaunkareivjus no brīvajiem zemniekiem un tirgotāju kārtas. Par pārkāpumiem tos tiesāja prikaza iekšējā tiesa. Miera laikā strēļi pildīja pastāvīgu dienestu garnizonos, pakļaujoties Strēļu prikaza (Стрелецкий приказ) noteiktajam reglamentam. Bez tiešajiem dienesta pienākumiem, strēļiem bija pienākums celt savu kvalifikāciju, kas tika pārbaudīta ik gadu ziemas apmācības manevros.
Literatūra par šo tēmu
- Чернов А.В. Вооруженные силы Русского Государства в 15-17 в. - Москва, 1954
- Гейденштейн Р. Записи о Московской войне (1578-1582 гг.) - Санкт-Петербург, 1880
- Коротков И.А. Иван Грозный. Военная деятельность. - Воениздат: Москва, 1952
